Eiropas Komisijas (EK) pēcprogrammas misijas ziņojumā minētās bažas par Latvijas valdības gatavību turpināt stabilu fiskālo politiku, veicinājis valdības pieņemtais lēmums par šoruden īstenojamo pensiju indeksāciju.
No Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktora Nila Saksa un Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Jāņa Platā teiktā izriet, ka pārmēru aizraujoties ar budžeta izdevumu audzināšanu, Latvija var "iedzīvoties" sankcijās no EK puses.
Abas amatpersonas trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē brīdināja, ka gadījumā, ja Latvija neievēros savu Fiskālās disciplīnas likumā nostiprināto apņemšanos ievērot pretciklisku budžeta politiku, par to var draudēt finansiālas sankcijas.
Platais atgādina, ka Fiskālās disciplīnas padome, kas darbu sāka tikai šā gada februāra beigās, jau pēc vadības lēmuma par jauno pensiju indeksācijas kārtību, ir sniegusi negatīvu atzinumu par šo soli. To, pēc Platā teiktā, vērā ņems arī starptautiskās kredītreitingu aģentūras.
Fiskālās disciplīnas padomei gan neesot nekas iebilstams pret pensiju indeksāciju kā tādu, taču bažas radot tas, ka valdība, lemjot par 2015. gada sociālā budžeta izdevumu palielināšanu par vismaz 10 miljoniem eiro, nav paredzējusi "kompensācijas mehānismu", proti, to, kādi izdevumi tiks samazināti vai kuri nodokļi tiks palielināti, lai segtu gaidāmos izdevumus.
"Ja neievērosim paši savu apņēmību īstenot pretciklisku budžeta politiku, EK pret mums var vērsties Eiropas kopienu tiesā un kā sankcija var tikt piemērotas palielinātas iemaksas ES budžetā," sacīja Platais.
Savukārt Sakss pieļauj, ka gadījumā, ja Latvijas valsts budžeta strukturālā bilance neatbildīs likumā noteiktajai, valstij par to var nākties maksāt soda naudu 0,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Kā otru iespējamo veidu, kā EK varētu sodīt Latviju par fiskālās disciplīnas neievērošanu, ierēdnis min ES struktūrfondu līdzekļu iesaldēšanu. Šādā veidā EK savulaik sodījusi Ungāriju par pārmērīgu valsts budžeta deficītu.
Sakss norāda, ka iespējas piešķirt kādiem mērķiem valsts budžeta papildu finansējumu 2015. gadā patlaban jau būtībā ir izsmeltas un jaunus izdevumus valsts varēs atļauties tikai samazinot jau esošos, vai arī palielinot nodokļus, tas ir, nodrošinot budžeta konsolidāciju atbilstoši jauno izdevumu apmēram.
"Delfi" jau ziņoja, ka EK pēcprogrammas misijas jaunākajā ziņojumā paustas bažas par valdības apņēmību turpināt stabilas fiskālās politikas īstenošanu un norādīts, ka reformas zaudējušas tempu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
