Latvijas Banka samazina tautsaimniecības izaugsmes prognozi šim gadam līdz 3,3%  (14)

Iepriekš centrālā banka lēsa, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu augt 4% apmērā.

IKP kāpuma prognozes samazinātas, jo šogad pirmajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte Latvijā bija vājāka par pērn prognozēto, kā arī piesardzību vairo ģeopolitiskā situācija reģionā. Rimšēvičs atzīmēja, ka ekonomika patlaban bremzējas Igaunijā, Krievijā un Somijā.

Rimšēvičs skaidroja, ka saistībā ar ģeopolitisko situāciju Krievijā un Ukrainā ir augusi neskaidrība un riski ekonomikā, taču negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību pirmajā ceturksnī galvenokārt noteica iekšēji notikumi, kas pazemināja rezultātus apstrādes rūpniecībā.

Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pirmajā ceturksnī samazinājās par 5,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un bija vien 0,3% virs iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa. Lai arī atsevišķu nozaru uzņēmumi ziņoja par Krievijas pieprasījuma mazināšanās negatīvo ietekmi, tomēr kopumā apstrādes rūpniecības sarukumu noteica iekšējie faktori, lielākoties izlaides apjoma samazināšanās metālu ražošanas nozarē - par 48% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kas skaidrojams ar problēmām vairākos metālu nozares uzņēmumos. Savukārt enerģētikas izlaidi mazināja neraksturīgi siltie laikapstākļi pagājušajā ziemā.

Vairākas pakalpojumu nozares pirmajā ceturksnī uzrādīja labus rezultātus. Latvijas ostās pirmajā ceturksnī pārkrāva par 9,4% vairāk kravu nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms auga par 7,6%. Operatīvā informācija par aprīli liecina par nelielu turpmāku uzlabojumu, tomēr, ņemot vērā Krievijas pieprasījuma lielo nozīmi transporta sektora attīstībā, saglabājas bažas par situācijas noturīgumu, skaidro Latvijas Bankas prezidents.

Pozitīvas tendences bija tūrisma sektorā, kur ap trešdaļu tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu ir no Krievijas. Pirmajā ceturksnī tūristu skaits no Krievijas auga par 19,8%.

Straujš pieaugums pirmajā ceturksnī bija būvniecībā, īpaši nedzīvojamo ēku būvniecībā, taču kāpums notika arī dzīvojamo ēku un inženierbūvju celtniecībā.

Pēc pēdējā pusgadā piedzīvotās lejupslīdes nominālā preču eksporta gada pieaugums pirmajā ceturksnī bija 2,3% virs pagājušā gada atbilstošā perioda līmeņa. Tomēr bažas par nozaru izaugsmes noturību rada ārējā pieprasījuma mazināšanās atsevišķos tirgos, it īpaši nozarēs, kas ciešāk saistītas ar Krievijas tirgu. Latvijas preču eksports uz Krieviju pēdējo mēnešu laikā ir nozīmīgi pavājinājies.

Būtiski nav mainījusies situācija kreditēšanas piedāvājumā un pieprasījumā, kopējais banku izsniegto kredītu apjoms turpina lēnām samazināties.

Vienlaikus Rimšēvičs atzīmēja, ka Latvija turpina būt starp straujāk augošajām ekonomikām eirozonā. Saskaņā ar "Eurostat" ātrā novērtējuma datiem Latvijas reālais IKP sezonāli izlīdzinātajā izteiksmē pirmajā ceturksnī auga par 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 2,4% salīdzinājumā ar 2013.gada pirmo ceturksni. Taču izaugsme bija nedaudz vājāka, nekā prognozēts.

Rimšēvičs pozitīvi vērtēja, ka situācija uzlabojas vairākumā attīstīto valstu, tostarp daudzās Eiropas Savienības valstīs, kur Latvija pārdod vairāk nekā 70% no kopējā preču eksporta. Tomēr piesardzību par attīstības prognozēm raisa vairāku Latvijai nozīmīgu eksporta tirgu vājināšanās.

Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes publicētais ātrais Latvijas IKP novērtējums par pirmo ceturksni rāda, ka pirmajā ceturksnī IKP apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni, audzis par 2,8%.

Latvijas IKP 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājās par 4,1%. Savukārt 2012.gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija 5,6%.