Valdība atsijā daļu 'Citadeles' potenciālo pircēju  (17)

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) pēc valdības sēdes, kura noritēja aiz slēgtām durvīm, gan atteicās atklāt, ar cik investoriem tiks turpinātas sarunas par "Citadeles" pārdošanas nosacījumiem un kādu iemeslu dēļ daļa pretendentu no turpmākās dalības šajā procesā ir izslēgti. Viņš vien atklāja, ka vērtēta arī potenciālo bankas īpašnieku reputācija un spēja nodrošināt bankas darbību.

Tie potenciālie bankas pircēji, kas vēl atstāti vēlamo investoru sarakstā, tuvākajā laikā varēs iepazīties ar aktuālajiem datiem par "Citadeles" bankas kredītportfeļiem, lai pēc tam izteiktu jau detalizētākus cenu un līguma nosacījumu piedāvājumus.

"Delfi" jau ziņoja, ka, saskaņā ar neoficiālu informāciju, interesi par "Citadeles" iegādi bija izrādījuši kopumā pieci pretendenti, no kuriem viens no pretendentu loka izslēgts jau pirms 17. jūnija, kad valdība skatīja jautājumu par bankas "preciniekiem".

Vaicāts par investoru piedāvāto cenu, ekonomikas ministrs Dombrovskis nepiekrīt tam, ka šo cenu negatīvi varētu būt ietekmējis fakts, ka valdība ir spiesta lēmumu par bankas pārdošanu pieņemt līdz šā gada beigām. "Ja šis nav labs brīdis, kad pārdot banku, tad man ir jautājums – kad tad šis brīdis pienāks," sacīja ministrs, atgādinot, ka Eiropas Komisija jau vienu reizi piekritusi bankas pārdošanas termiņa atlikšanai.

Tādēļ, viņaprāt, jaunu pagarinājumu pieprasīt nebūtu pamatoti.

Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns gan nenoliedz, ka patlaban investoriem, kas vēlas ieguldīt banku sektorā, ir gana plašas izvēles iespējas, jo, ņemot vērā to, ka globālās finanšu krīzes laikā Eiropas valstu valdības atbalstījušas daudzas bankas, patlaban pārdošanā "izliktas" aptuveni simts bankas dažādās valstīs, tostarp Lielbritānijā un Nīderlandē.

Kā ziņots, valdību veidojošo partiju sanāksmē ceturtdien panākta vienošanās, ka pirms valdības galīgā lēmuma par "Citadeles" bankas pārdošanu kādam no izraudzītajiem pretendentiem, par potenciālajiem investoriem vēl notiks konsultācijas Saeimas Nacionālās drošības komisijā.

Uz to uzstājusi Nacionālā apvienība, kuru pārstāvošais Jānis Dombrava pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja, ka ceturtdien Nacionālo apvienību pārstāvošie ministri balsos pret Ekonomikas ministrijas virzīto lēmumprojektu, jo nav varējuši pienācīgi iepazīties ar visiem dokumentiem, kurus saņēmuši vien vakarvakarā vai pat šorīt.

Saeimas Nacionālās drošības komisijā, saskaņā ar Dombravas teikto, deputāti uzklausīs drošības dienestu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apsvērumus par "Citadeles" bankas potenciālajiem pircējiem. Tas esot nepieciešams, lai pārliecinātos, ka aiz kāda no pretendentiem, kas par salīdzinoši pieticīgu cenu – 90 miljoniem līdz 140 miljoniem eiro – vēlas iegādāties banku, kuras aktīvu vērtība pārsniedz divus miljardus eiro, neslēpjas bijušie "Parex bankas" īpašnieki vai "kāds oligarhs no Krievijas".

Nacionālās drošības komisija pretendentus varētu izvērtēt aptuveni viena mēneša laikā. Pēc tam valdībā plānots pieņemt galīgo lēmumu par "Citadele" bankas pārdošanu.

Dombrovskis, kategoriski noraidot pārmetumus par steigu un slepenību, uzsver, ka Latvijas valsts vairs nevar kavēties ar uz 2008.gadā pārņemtās "Parex bankas" sadalīšanas rezultātā tapušās "Citadeles" pārdošanu – atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām, banka ir jāpārdod līdz šā gada beigām.

Pretējā gadījumā "Citadeles" pārdošanu uzņemsies pati Eiropas Komisija, kura šādā gadījumā darbošoties kā "tiesu izpildītājs".

Tas, pēc ekonomikas ministra teiktā, nozīmē, ka banka tiks pārdota neraugoties uz pretendentu piedāvāto cenu, turklāt nav izslēgta arī iespēja, ka "Citadele" tiek pārdota pa daļām. "Tas var nozīmēt arī bankas likvidāciju, ko, iespējams, mēģina panākt tie, kas grib "noraut" šo pārdošanas procesu," biedē Dombrovskis, piebilstot, ka Nacionālās apvienības ministru vadītās Tieslietu ministrijas pārstāvji regulāri piedalās augsta līmeņa darba grupas sanāksmēs, kas kopš pērnā gada nogales notikušas vismaz astoņas reizes.

Potenciālie "Citadeles" investori jau esot pauduši neizpratni par to, kādēļ bankas pārdošanas procesā netiek nodrošināta pienācīga konfidencialitāte, sacīja ministrs.

"Delfi" jau ziņoja, ka valdība 17.jūnijā tā arī neizlēma jautājumu par valstij piederošās "Citadeles bankas" kontrolpaketes pārdošanu, turklāt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) iespējama interešu konflikta dēļ nepiedalījās lemšanā par bankas likteni.

Portāls "Pietiek.com", atsaucoties uz avotiem valdībā vēstīja, ka ministri ar Privatizācijas aģentūras sagatavoto ziņojumu varējuši iepazīties tikai uz vietas, atrodoties valdības sēdē, turklāt iespējamo investoru vārdi bijuši šifrēti - ministriem pavēstīti vien iespējamo pircēju kodētie vārdi - "jūrnieks", "baklažāns", "Kapri" un citi.

Investori, kurus atlasījis konsultants "Societe Generale" par valstij piederošajām no savulaik pārņemtās "Parex bankas" atdalītās "labās" bankas akcijām piedāvā no 90 miljoniem līdz 140 miljoniem eiro, ziņo portāls.

Fakts, ka, norādot uz iespējamu interešu konfliktu, sevi no jautājuma lemšanas atstatījusi valdības vadītāja Straujuma, visticamāk, liecina, ka potenciālo "Citadeles" pircēju vidū ir "Norvik banka", kurā strādā premjerministres dēls. "Pietiek.com" vēsta, ka starp pārējiem atlasītajiem pretendentiem, ar ko ieteikts turpināt sarunas, ir kāda ASV banka un "pašmāju kapitāls, kura izcelsme meklējama ātro kredītu biznesā", kā arī savulaik "melnajā sarakstā" iekļautais krievu miljardieris Jurijs Šeflers, kura kontrolētajai "S.P.I. Group" pieder teju 90% "Latvijas Balzama" kapitāldaļu.

Kopumā interesi par "Citadele bankas" iegādi izrādījuši pieci pretendenti, no kuriem viens, iespējams, esot saistīts ar bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki.

"Citadele" tika izveidota 2010.gada augustā pēc "Parex bankas" restrukturizācijas. Uz jaundibināto banku  tika pārnesta lielākā daļa līdzšinējās "Parex bankas" aktīvu, bet neprofila aktīvi tika atstāti "Parex bankā" jeb risinājumu bankā. Uz "Citadeli" tika pārcelta arī daļa Valsts kases noguldījumu.