Neraugoties uz to, ka "Latvijas Krājbankas" krahā vairāki valsts uzņēmumi zaudēja pamatīgus līdzekļus, tostarp valsts aizdotu naudu, līdz šim neviena amatpersona nav saukta pie atbildības, vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Tādēļ nākamā gada budžeta sagatavošanas laikā, jāpievērš īpaša vērība kontrolei un amatpersonu atbildībai, viņa uzskata.
Krūmiņa atgādina, ka pēc vairākiem Valsts kontroles (VK) atklātajiem pārkāpumiem valsts kapitālsabiedrībās, joprojām nav sekojusi konkrēta rīcība, kas nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos un neļautu amatpersonām izvairīties no atbildības.
Jau 2009.gadā, veicot likumības revīzijas Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās, tika konstatēts kredītiestādēs noguldīto līdzekļu neatgūšanas risks. Vairāki uzņēmumi bija saņēmuši valsts galvoto aizdevumu lielākā apjomā nekā tas bija nepieciešams plānoto aktivitāšu veikšanai, un šos līdzekļus noguldījušas kredītiestādēs.
Tagad atklājies, ka "Latvijas Krājbankā" zaudēto 6 miljonu eiro dēļ tagad tiek plānots prasīt papildu finansējumu no valsts budžeta, lai iegādātos aprīkojumu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunajam korpusam. VK uzskata, ka tas ir nepieņemami, īpaši tāpēc, ka amatpersonas, kas lēma par naudas izvietošanu depozītos, joprojām nav sauktas pie atbildības, skaidrots vēstulē.
Līdzīga situācija ar brīvajiem naudas līdzekļiem 63 349 000 latu apmērā 2009.gada revīzijā tika konstatēta arī VAS ,,Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Turklāt 37 no 67 noslēgtajiem depozītu līgumiem bija parakstījis viens prokūrists bez valdes pilnvarojuma, tādējādi pārkāpjot savas pilnvaras un prokūras līgumu. LVRTC "Latvijas Krājbankā" zaudēja 25 miljonus latu, tomēr neviena amatpersona pie atbildības nav saukta.
Tā kā valsts kapitālsabiedrību zaudējumus ir radījusi konkrētu amatpersonu rīcība vai bezdarbība, Krūmiņa vēstulē aicina Straujumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai netiktu pieļautas tādas situācijas, ka kapitālsabiedrību atbildīgo amatpersonu rīcības rezultātā tiek nodarīti zaudējumi kapitālsabiedrībai, attiecīgās amatpersonas netiek sauktas pie atbildības un par to neizdarību no valsts budžeta maksā visi nodokļu maksātāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
