Problemātisko aktīvu pārvaldītājs "Reverta" (iepriekš "Parex banka") kopš jūlija ir pārtraukusi maksāt procentus par subordinētajiem aizdevumiem bankas bijušajiem īpašniekiem, otrdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Pēc raidījuma ziņotā, atbilstoši izmaiņām likumā valsts atbalstu saņemošai kapitālsabiedrībai līdz brīdim, kamēr valsts ieguldījums ir atmaksāts, ir aizliegts atmaksāt citus aizdevumus vai procentus par tiem, tādējādi bijušie "Parex bankas" akcionāri ne tikai vairs nesaņems procentu maksājumus, bet arī pašas aizdevumu pamatsummas, no kurām pirmie 15 miljoni eiro bija jāatmaksā nākamgad.
"No likuma stāšanās spēkā, kas ir šā gada 1. jūlijā, mēs pārtraucam procentu maksājumus atbilstoši likumam. Līdzīgi kā līdz šim "Reverta" ir ievērojusi likumu maksājot, tā šobrīd "Reverta" ievēro likumu nemaksājot," raidījumam sacīja "Reverta" valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.
Savukārt bijušo "Parex bankas" akcionāru - Valērija Kargina un Viktora Krasovicka - advokāts Uģis Grūbe atzīmējis, ka jaunā norma likumā iestrādāta pēkšņi un paklusām, kā arī atzīmējis, ka bankas bijušie akcionāri ar šādu valsts soli nesamierināsies.
Grūbe arī minēja, ka jaunais likums nonācis pretrunā ar Kredītiestāžu likumu, kurā norādīts, ka šāda kārtība būtu attiecināma tikai uz uzņēmumiem, kam valsts sniegtu atbalstu nākotnē.
"Mūsu attiecības ar valsti regulē ieguldījumu līgums, pamatojoties uz kuru valsts pārņēma banku. Ja šobrīd daži politiķi domā, ka viņi pirms vēlēšanām ir guvuši punktus cīņā pret oligarhiem, tad patiesībā var būt jebkurš viņu vietā, un secinājums ir, ka valsts nav uzticams līgumu partneris. Vienā brīdī var izdomāt, ka līgums ir jāmaina," klāstīja Grube.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka "Reverta" par subordinētajiem aizdevumiem, kas ir saistīti ar bankas bijušajiem īpašniekiem, 2013.gadā samaksāja kopumā 2,1 miljonu latu (2,99 miljonus eiro), savukārt 2012.gadā - 2,3 miljonus latu (3,27 miljonus eiro).
Tāpat vēstīts, ka "Parex banka", kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju no tās lielākajiem akcionāriem Kargina un Krasovicka. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.
Savukārt 2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka "Citadele". "Parex banka" kopš 2010.gada augusta vairs nesniedz bankām raksturīgos pakalpojumus un tās darbība pamatā ir saistīta ar kredītportfelī esošo problemātisko aktīvu izstrādi: kredītu restrukturizāciju, parādu piedziņu un nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2012.gada 15.martā nolēma anulēt ''Parex bankai'' izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļāva bankai veikt reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību. Kopš 2012.gada maija "Parex banka" pārtapusi par uzņēmumu ar nosaukumu "Reverta".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
