Jūnija beigās valdības ministri nolēma sarunas turpināt ar trijiem no bankas "Citadele" preciniekiem. Savukārt jau jūlijā Finanšu policija veica kratīšanas prāvā nodokļu izkrāpšanas lietā, kurā figurēja arī būvkompānija "Moduls-Rīga". Uzņēmuma īpašnieks Māris Martinsons bijis ASV fonda "Ripplewood" partneris "Citadeles" pirkšanas procesā.
Lai arī iepriekš gana augstu vērtētas "Latvijas balzama" akcionāra Krievijas miljonāra Jurija Šeflera izredzes, jūlija beigās valdība slepenībā izteica ekskluzīvu piedāvājumu amerikāņiem, bet nu jau bez partneriem no Latvijas.
"Protams, augstākā cena spēlē ļoti svarīgu lomu, tāpēc, ka valstij ir svarīgi atgūt pēc iespējas vairāk no valsts atbalsta. Bet līdzīgi svarīgi ir stratēģiskie apsvērumi, lai iegūtu investoru, kas saglabātu darbavietas, kurš piedāvātu labu biznesa plānu," priekšrokas došanu "Ripplewood" pamato "Privatizācijas aģentūras" valdes loceklis Ansis Spridzāns.
Pēc neoficiālām ziņām, "Ripplewood" piedāvātā cena bija ja ne pati zemākā, tad starp zemākajām – zem 100 miljoniem eiro. Tādēļ, visticamāk, par labu amerikāņiem nospēlējuši ģeopolitiski apsvērumi - lai Latvijas banku tirgū būtu ne tikai vietējais, Skandināvijas un Krievijas kapitāls, vēsta raidījums.
Netieša ietekme pretendenta izvēlē esot arī otram "Citadeles" akcionāram - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB). Akcionāru vienošanās paredz ERAB tiesības gada beigās iziet no "Citadeles" un valstij pienākumu atpirkt šīs akcijas par nofiksētu, bet publiski nenosauktu summu. Valsts būtu ieinteresēta, lai ERAB ar pircēju paliek apmierināta un Latviju nepamet.
Valdībai pēdējā izšķiršanās nosacīti bijusi starp "krieviem un amerikāņiem" jeb šņabja magnātu Šefleru, kas dēļ apsūdzībām Krievijā reiz bijis izsludināts Interpola meklēšanā, un respektabla investīciju fonda dibinātāju Timotiju Kolinsu, kurš regulāri ziedo ASV prezidenta Baraka Obamas pārstāvētajiem demokrātiem.
Vairāki avoti "de facto" apgalvojuši, ka, piemēram, ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (V) simpātijas pret Šeflera piedāvājumu bijušas skaidri redzamas. Dombrovskis noliedz kāda lobēšanu, bet aizvien cenšas saglabāt slepenību pār visu darījumu, kā finanšu pasaulē pieņemts: "Balsojums [valdībā] bija, viedokļi bija dažādi."
Ministram noteicošie bijuši saimnieciskie apsvērumi, tajā skaitā cena. Raidījums norāda, ka vislielāko summu bijis gatavs maksāt tieši Šeflers.
Savukārt, kā atklājis portāls "pietiek.com", Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atbalstījis amerikāņus, jo tie solījuši kreditēt lauksaimniecību.
Neoficiāli zināms, ka, atstājot pie sarunu galda tikai "Ripplewood" fondu, valdība pacēlusi cenu virs 110 miljoniem eiro. Tik vērta ir valsts daļa bankas kapitālā. Papildus vēl "Citadelē" palikuši 64 miljoni subordinētajā kapitālā, ko bankai ar laiku valstij jāatmaksā.
Amerikāņiem atbilde valdībai jādod līdz piektdienai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
