Straujuma par 'Citadeles' pārdošanu: tas ir labākais darījums no visiem iespējamiem  (106)

Līdz ar šo darījumu Latvijā notikšot banku un finanšu sektoru dažādošana, turklāt Latvijā ienākšot ASV spēlētāji, kas ir svarīgi valsts drošībai, izteicās valdības vadītāja.

Līguma nosacījumi un precīza darījuma summa šobrīd nevar tikt atklāti, bet, tiklīdz līgums tiks parakstīts, tā sabiedrībai tiks darīti zināmi to investoru uzvārdi, kam piederēs 50% bankas, solīja Straujuma.

Pēc bankas pārdošanas 25% piederēs "Ripplewood Holdings", 25% īpašniece būs Eiropas Reģionālās Attīstības banka, bet 50% īpašnieki būs fiziskas personas. Šie investori esot no ASV un Kanādas, vai valsts "vismaz pāri okeānam". Uzvārdi Straujumai esot zināmi, un neviens no šiem investoriem neesot Latvijas izcelsmes.

"Tie ir austākā līmeņa finanšu cilvēki pasaulē," investorus raksturoja Straujuma.

"Es nevaru šodien runāt par nosacījumiem," vaicāta par darījuma summu, sacīja Straujuma. Darījuma summa vēl neesot nofiksēta, jo tiekot precizēti arī dažādi līguma nosacījumi. Tuvāko nedēļu laikā summa un darījuma nosacījumi tikšot darīti zināmi sabiedrībai. Tas notikšot vēl līdz vēlēšanām, jo darījums jānoslēdz līdz 30.septembrim. Vēl līdz vēlēšanām par darījumu tiks informēta sabiedrība.  

Straujuma sacīja, ka Latvijai izdevīgāk esot pārdot "Citadeli", jo, pretējā gadījumā, to darītu ERAB iecelts pārvaldnieks un pircējs, visticamāk, būtu šis pats, taču tad vairs nebūtu runas par cenu.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 16.septembrī, pēc vairāku stundu lemšanas akceptēja ASV fonda "Ripplewood Holdings" izteikto "Citadeles" iegādes piedāvājumu. Darījuma summa netika atklāta.

Valdības piesaistītais darījuma konsultants tiešās pārdošanas modelī (M&A) "Societe Generale" bija uzrunājis aptuveni 100 pretendentus, no kuriem 14 investori izrādīja interesi par banku "Citadele".

Pēc konfidencialitātes līgumu parakstīšanas un iepazīšanās ar informācijas memorandu astoņi investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Vēlāk pieci investori sāka bankas padziļināto izpēti un iesniedza pēcizpētes piedāvājumus. Izvērtējot šos piedāvājumus, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar trīs pretendentiem, kuriem tika dota iespēja veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpēti jeb "confirmatory due diligence".
Investoru piesaistes procesa noslēguma posmā valdība vienojās turpināt sarunas ar vienu pretendentu, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem un mērķim iegūt stabilu un prognozējamu investoru, kas spēs nodrošināt bankas sekmīgu turpmāko attīstību. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot gan ģeopolitiskos, gan ekonomiskos aspektus, kā arī drošības iestāžu atzinumus, skaidroja Privatizācijas aģentūra.

Pārdot banku "Citadele" Latvija apņēmās savulaik, kad pārņēma "Parex banku" un sniedza tai valsts atbalstu. Tolaik noslēgtā vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz, ka banka ir jāpārdod līdz šā gada beigām.
Gan ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), gan finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzsvēris, ka "Citadele" ir jāpārdod un, ja valdība to neizdarīs, tad to izdarīs Eiropas Komisija.

Finanšu ministrs iepriekš skaidroja, ka investora piesaistes "Citadelei" gadījumā svarīga ir laba reputācija, biznesa modelis un iepriekšējā pieredze, taču par cenām runāt ir grūti. "Eiropa ir pilna ar bankām, kuras pārdod. Nav tas laiks, kad par bankām var dabūt pietiekami lielu summu, kā tas bija pirms pieciem, septiņiem gadiem," sacīja Vilks un uzsvēra, ka svarīga ir reputācija un iepriekšējā pieredze banku jomā, un amerikāņu gadījumā tā ir.

Ministrs vērsa uzmanību, ka būtiska ir arī banku investoru daudzveidība. "Banku investoru dažādība arī ir ļoti svarīga, lai tie nav tikai no viena reģiona. Neteiktu, ka skandināvu bankas ir sliktas, vienkārši skandināvu banku dominance Latvijā ir ļoti liela. Cita reģiona banku ienākšana arī ir pozitīvs faktors," iepriekš sacīja Vilks.

Biznesa un finanšu tirgus ziņu medija "Bloomberg" mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka "Ripplewood Holdings" darbojas kā investīciju uzņēmums. "Ripplewood Holdings" vada izpirkšanas darījumus, riska kapitāla projektus vēlākas attīstības fāzē, rekapitalizāciju, kā arī izaugsmes kapitāla investīcijas. Galvenie mērķa segmenti ir automobiļu ražošana, pārtikas ražošana, mazumtirdzniecība, industriālā ražošana, bankas, izklaide un tehnoloģijas Japānā, Eiropā un ASV.