Pirms pieciem gadiem šādi rīkotos 36% iedzīvotāju, savukārt pirms gada - 68%, kas liecina par pēdējos gados nemainīgu optimismu iedzīvotāju vidū, paziņojumā medijiem informē "Swedbank". Trešdaļa sabiedrības neļautos impulsa pirkumiem un brīvos līdzekļus novirzītu kādam uzkrājumu veidam, kas ir otrs populārākais naudas izlietojuma mērķis.
No tiem respondentiem, kas brīvos līdzekļus uzkrātu, 17% tos noguldītu depozītā vai ieskaitītu krājkontā, savukārt 13% novirzītu uzkrājošai dzīvības apdrošināšanai vai privātajai pensijai.
Šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu par astoņiem procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas brīvos līdzekļus novirzītu parāda atmaksai - šogad tā norādījuši 28% cilvēku, kamēr pērn - 36%. Tas liecina par iedzīvotāju ienākumu un parādsaistību stabilizēšanos, vērtē "Swedbank".
Brīvos līdzekļus ikdienas tēriņiem izmantotu 19% vīriešu un 8% sieviešu, savukārt sen kārotu pirkumu iegādātos 74% sieviešu un 67% vīriešu. Brīvās naudas izlietojums atšķiras arī dažādās vecuma grupās - jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem to izdotu ikdienas vajadzībām, bet cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem segtu parādsaistības.
Lai regulāri novirzītu naudu uzkrājumam, 33% cilvēki vēlētos, lai brīvo līdzekļu apjoms mēnesī būtu no 150 līdz 700 eiro. Savukārt 32% uzskata - lai uzkrātu, brīvo līdzekļu apjomam mēnesī jāpārsniedz 700 eiro.
"Swedbank" Iedzīvotāju aptauja veikta jūlijā sadarbībā ar "OMD Snapshots", aptaujājot 881 respondentu vecumā no 18-74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!