Budžeta plāns ir sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija, ņemot vērā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Pie šāda scenārija vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 33% no IKP, bet izdevumi 34% no IKP.
Tāpat ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām 2015.gadā pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016.gadā – 942 miljonus eiro un 2017.gadā – 1,2 miljardus eiro. Kopumā Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas iesniedza 379 pieprasījumus.
"Šajā laikā ir ļoti svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, vēlos uzsvērt, ka šim jautājumam, ko sekmīgi sākusi risināt šī valdība, jābūt arī nākamās valdības prioritāšu augšgalā, tas nevar palikt tikai priekšvēlēšanu laika lozungu līmenī. Tādēļ mans aicinājums arī nākamajai valdībai, pievērst šai problēmai īpašu uzmanību un sekmēt ienākumu nevienlīdzības mazināšanos," norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Visvairāk līdzekļus nākamā gada budžetā papildus pieprasījusi Izglītības un zinātnes ministrija – 111,2 miljonus eiro 2015. gadā, 160,1 miljonu eiro 2016. gadā un 176,7 miljonus eiro 2017. gadā. Apjomīgu papildu finansējumu nākamo gadu budžetos pieprasījusi arī Veselības ministrija, attiecīgi 110,2 miljonus eiro, 223,6 miljonus eiro un 373,3 miljonus eiro, kā arī Satiksmes ministrija savu vajadzību nodrošināšanai 2015. gadā papildu pieprasījusi 91,1 miljonu eiro, 2016. gadā - 143,1 miljonu eiro un 2017.gadā - 172 miljonus eiro.
"Prognozētais deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Fiskālās prognozes norāda arī uz to, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā valsts būs ļoti ierobežota iespējās uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie pasākumi," turpina Vilks.
Šāda budžeta plāna sagatavošana parasti notiek tad, kad eirozonas dalībvalsts valdība ir izstrādājusi valsts budžetu iesniegšanai nacionālajā parlamentā. Plāna mērķis ir iesniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā valsts budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.
Budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota Eiropas Savienības (ES) ciešāka iesaiste dalībvalstu budžetu sagatavošanā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti.
Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot galīgajā lasījumā valsts budžetu.
Savukārt, gadījumā, kad valstī ir vēlēšanas un līdz 15. oktobrim tās nav izstrādājušas valsts budžeta projektu, tās līdz 15. oktobrim iesniedz vispārējās valdības budžeta plānu pie nemainīgas politikas scenārija un iesniedz galveno budžeta rādītāju prognozes, kādas tās būtu, ja netiktu pieņemti nekādi jauni ieņēmumus un izdevumus skaroši lēmumi.
ES noteikumi paredz, ka pēc tam, kad valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā atkārtoti iesniedz budžeta plānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
