Lai arī septembrī bija vērojamas pozitīvas tendences kreditēšanas jomā un turpināja augt gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, par tuvāko nākotni pārliecības nav, vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
Lai gan pēdējo mēnešu kreditēšanas rādītāji bijuši pat labāki, nekā tika gaidīts, un arī līdz gada nogalei situācija varētu vēl uzlaboties, nākamajā gadā kreditēšanas uzlabošanās palēnināsies, lēš ekonomists. Līdztekus ārējo risku rosinātai piesardzībai bremzējoša ietekme būs Maksātnespējas likuma grozījumu ietekmei uz hipotekāro kreditēšanu, kā arī tiesiskās vides nesakārtotībai maksātnespējas jomā un to pilnā mērā nespēs atsvērt uz kreditēšanas veicināšanu vērstie Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi, domā Purviņš.
Septembrī jau otro mēnesi pēc kārtas audzis kopējais banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms. Kāpums gan nav bijis straujš - kredītportfelis kopumā audzis par 14 miljoniem eiro jeb 0,1%, un šādā tempā auguši gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti. Straujāk - par 4,3% - auguši vien finanšu starpniecības uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi.
Banku kopējam iekšzemes kredītportfelim septembrī augot, kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz 5,6%. Septembrī turpinājās būtisks finanšu starpniecības uzņēmumiem izsniegto kredītu pieaugums - to gada kāpuma temps septembrī sasniedza 33,5%. Mājsaimniecību kreditēšanā saruka tikai mājokļa kredītu atlikums, bet trešo mēnesi pēc kārta auga patēriņa kreditēšana. Kredītu gada samazinājuma tempa rādītājs uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem septembrī bija 3,6% un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem - 7,8%.
Septembrī uz uzņēmumu noguldījumu sarukuma rēķina nedaudz mazinājies kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums, taču audzis gan noguldījumu gada kāpuma temps, gan mājsaimniecību noguldījumu apjoms.
Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu kopējais atlikums septembrī samazinājās par 0,4%, tomēr iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps pieauga līdz 10,8%. Mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā pieauga par 1,4% (gada pieauguma temps septembrī 14%), bet uzņēmumu noguldījumi samazinājās par 2,6% (gada pieauguma temps - 7,1%).
Saglabājoties riskiem ārējos tirgos un rūkot eksporta ienākumiem, nevar gaidīt būtisku uzņēmumu noguldījumu kāpumu, tomēr mājsaimniecību vēlēšanās veidot drošības uzkrājumus bankās, visticamāk, audzēs gan privātpersonu noguldījumus, gan arī kopējo noguldījumu apjomu, prognozē Purviņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
