Trešdien atlūgumu iesniedzis Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lauskis, portālu "Delfi" informēja Ekonomikas ministrijā.
PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns sacīja, ka viņš un otrs līdzšinējais valdes loceklis Guntis Lausks vakar iesnieguši atlūgumus, jo nepiekrīt valdības lēmumam nekavējoties parakstīt līgumu par "Citadeles" pārdošanu, lai arī bija iespēja turpināt sarunas par bankas pārdošanu līdz gada beigām.
Pēc Spridzāna teiktā, līguma noteikumi būtu vēl jāuzlabo, patlaban tie neesot pietiekami labi, taču valdība lēmusi parakstīt līgumu jau drīzumā.
Spridzāns un otrs valdes loceklis zem pašreizējā līguma varianta parakstīties nevēlas. Spridzāns nesniedza sīkākus komentārus par to, kas tieši, viņaprāt, būtu uzlabojums līgumā par "Citadeles" pārdošanu, argumentējot, ka līgums ir konfidenciāls, tādēļ detaļas viņš nevar atklāt.
"Laiks parādīs, vai šis bija labākais līguma variants," sacīja līdzšinējais valdes priekšsēdētājs.
Plānots, ka ceturtdien, 30. oktobrī, tiks sasaukta Privatizācijas aģentūras akcionāru sapulce, lai lemtu par turpmāko rīcību.
Ministrija pagaidām neskaidro to, kā PA vadības atkāpšanās ietekmēs "Citadeles" pārdošanas darījumu.
"Esmu saņēmis atlūgumus no abiem Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, man, diemžēl, nebija iespējas tos nepieņemt. Lai ieceltu jaunu PA valdi, Ekonomikas ministrija operatīvi ir uzrunājusi cilvēkus, kas pārzina bankas "Citadele" darījumu, jo šī darījuma noslēgšana pašlaik ir galvenais aģentūras uzdevums, un noslēguma fāzē ir praktiski neiespējami iesaistīt cilvēkus no malas. Pašlaik ir viens kandidāts uz valdes locekļa amatu; lai valde būtu rīcībspējīga, ir nepieciešami divi locekļi," informē ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Spridzānu par PA vadītāju iecēla 2012.gada ārkārtas akcionāru sapulcē. Pirms darba PA Spridzāns atradās Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes sastāvā un bija zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" vecākais jurists. Darba pienākumus Spridzāns sāka pildīt 2012.gada 11.septembrī.
Jau ziņots, ka valdība 28.oktobrī atbalstīja AS "Citadele banka" ("Citadele") valsts akciju pārdošanas nosacījumus, kas paredz, ka ASV investors "Ripplewood Holdings" bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem, tiesa, šis nosacījums neattieksies uz bankas aktīviem.
Nu jau bijušais PA vadītājs Ansis Spridzāns pēc valdības sēdes atteicās atklāt sīkākas detaļas par līguma nosacījumiem, vien piebilda, ka līguma nosacījumi būs zināmi tad, kad tiks parakstīts līgums ar "Ripplewood Holdings". Ministru prezidente Laimdota Strajuma (V) atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies "Ripplewood Holdings" pārstāvis Tims Kolins un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.
PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs informēja, ka valdībā atbalstītajā līgumā nekādi papildu grozījumi vairs netiks veikti. "Līgums ir atbalstīts, un tas tiks parakstīts," uzsvēra Loginovs, piebilstot, ka līgumā joprojām paliek spēkā liegums investoram pārdot "Citadeli" divus gadus. Vēlāk ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V) piebilda, ka šis ierobežojums attieksies vien uz bankas akcijām, nevis aktīviem.
Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis piebilda, ka ierobežojums investoriem divus gadus nepārdot bankas akcijas ir tehniska noruna, lai investoriem būtu rīcības brīvība. "Tas nenozīmē, ka investori pēc diviem gadiem atsavinās akcijas. No sarunām ar investoriem neesam dzirdējuši kādas indikācijas, ka tas varētu notikt pēc diviem, četriem vai sešiem gadiem," uzsvēra Beļavskis.
"Ripplewood Holdings" iegādāsies 25% bankas "Citadele" akciju, 50% iegūs patlaban publiski oficiāli nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, viens no ASV investoriem, kas plāno iegādāties bankas "Citadele" akcijas, ir bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers. Starp investoriem ir vēl virkne finanšu nozarē pazīstamu uzņēmēju.
"Citadeles" bankas pārdošanas termiņus regulē vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK), kas paredz, ka Latvijai jāatrod "Citadeles" pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs pirkšanas un pārdošanas līgums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.
Investoru piesaistes procesa kārtība paredz, ka valstij no potenciālā investora līdz šā gada 30.septembrim bija jāsaņem saistošs piedāvājums par visu "Citadeles" bankas akciju pārdošanu. Respektīvi, ja šāds saistošais piedāvājums nebūtu saņemts vai piedāvājums nebūtu uzskatāms par saistošu, būtu jāieceļ ar EK saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks, kura uzdevums būtu pēc iespējas ātrāk pārdot bankas akcijas par jebkuru cenu. Ja saistošs investora piedāvājums ir saņemts, attiecīgais darījums ir jānoslēdz līdz 2015.gada 31.martam.
Privatizācijas aģentūras apkopotie dati rāda, ka bankai "Citadele" kopumā tika sniegts valsts atbalsts 377,9 miljonu eiro apmērā - likviditātes atbalsts 203,7 miljoni eiro, valsts daļa bankas kapitālā 109,9 miljoni eiro un subordinētais kapitāls 64,3 miljoni eiro. Pašlaik valsts atbalsts bankā "Citadele" ir 174,2 miljoni eiro. Banka līdz šim ir atmaksājusi 203,7 miljonus eiro likviditātes atbalsta, kā arī procentu un citos maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu samaksājusi 46,32 miljonus eiro. Līdz ar to valsts atbalsts bankā "Citadele", ja pieskaita samaksātos procentus un citus maksājumus, ir sarucis par 250 miljoniem eiro un ir 127,9 miljoni eiro.
Banka "Citadele" darbu sāka 2010.gada augustā pēc valsts pārņemtās "Parex bankas" restrukturizācijas veiksmīgas pabeigšanas, kuras laikā toreizējās "Parex bankas" labie aktīvi tika pārnesti uz jaundibināto banku "Citadele".
Vislielākais valsts atbalsts toreiz vēl "Parex bankai" bija 2009.gadā - 1,73 miljardi eiro. Pašlaik valsts atbalsts kopumā ir 933,5 miljoni eiro - bankai "Citadele" 174,2 miljoni eiro un "Revertai" 759,3 miljoni eiro. Līdz šā gada augusta beigām valsts atbalsts bankai "Citadele" un "Revertai" kopā ir sarucis par 800,37 miljoniem eiro, bet procentu un citos maksājumos kopš 2008.gada par valsts atbalsta izmantošanu samaksāti 276,5 miljoni eiro. Ja pieskaita bankas samaksātos procentus un citus maksājumus, kopumā no "Parex bankas" glābšanas valsts jau ir atguvusi vairāk nekā vienu miljardu eiro.
Pašlaik Latvijas valsts īpašumā ir 75% mīnus viena bankas "Citadele" akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder ERAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
