ECB pārņem eirozonas lielāko banku uzraudzību  (3)

Latvijā ECB sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas - AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "ABLV Bank".

FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis iepriekš skaidroja, ka nacionālo uzraugu darbs pēc 4.novembra nesamazināsies. "Drīzāk otrādi - mūsu pienākumu loks paplašināsies, jo papildus kļūsim par ECB acīm un ausīm, apkopojot un iesniedzot uzraudzībai nepieciešamo informāciju, gatavojot lēmumu projektus, sniedzot atbalstu lēmumu piemērošanā," atzina FKTK priekšsēdētājs.

Nodrošinot tiešo uzraudzību eirozonas lielākajās bankās, ECB sekos līdzi, vai kredītiestāžu stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, vai kredītiestādes pašu kapitāls ir atbilstošs tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Attiecībā uz pārējām bankām šie uzdevumi paliks FKTK kompetencē. FKTK sadarbosies ar ECB, sniedzot informāciju par būtiskiem uzraudzības lēmumiem arī par pārējām Latvijas kredītiestādēm.

FKTK kompetencē joprojām būs kredītiestāžu pārraudzīšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumos, finanšu instrumentu tirgus likumu ievērošana un citi banku darbības aspekti.

Tāpat nacionālās uzraudzības iestādes turpinās līdzšinējā kārtībā uzraudzīt parējos tirgus dalībnieku segmentus - krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātājus, finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes u.c.

Ar ECB uzraudzību saistītos izdevumus segs paši tirgus dalībnieki. ECB tiešajai uzraudzībai pakļautās trīs Latvijas bankas ir samērā nelielas citu eirozonas banku fonā. Pēc aptuvenām aplēsēm, šo banku gada maksa ECB veidos aptuveni 200 000 līdz 300 000 eiro gadā atkarībā no banku aktīvu un riska svērto aktīvu apmēra, kas nepārsniedz trešo daļu no esošajām uzraudzības izmaksām. Tas nepārsniedz 0,5% no šo banku kopējiem administratīvajiem izdevumiem. Savukārt pārējām Latvijas bankām Vienotā uzraudzības mehānisma izmaksas veidos būtiski mazāku daļu - lielākajām bankām tie būs padsmit tūkstoši eiro gadā, bet mazākajām - ap 6000 līdz 7000 eiro gadā. Šīs gan ir aptuvenas aplēses, un precīzu apjomu ECB varēs apstiprināt 2015.gadā.

ECB pirms lielāko banku uzraudzības pārņemšanas veica 130 eirozonas banku bilanču un noturības spēju padziļinātu pārbaudi. Latvijas trīs lielākās bankas uzrādīja pozitīvus rezultātus, un tām nav konstatēts kapitāla iztrūkums.

FKTK priekšsēdētājs uzsver, ka visas trīs visaptverošā novērtējumā iekļautās Latvijas bankas ir labi sevi parādījušas un izturējušas šo pārbaudi. Kopumā bankas Latvijā ir labi kapitalizētas, ko apliecina arī šī uz pašreizējo finanšu stāvokli vērstā banku aktīvu kvalitātes pārbaude. Tāpat tirgus dalībniekiem ir pietiekams kapitāls iespējami nelabvēlīga tirgus attīstības scenārija gadījumā, ko pierāda stresa testa rezultāti.

Vienotajā banku uzraudzības mehānismā piedalās visas eirozonas valstis, tomēr pārējās Eiropas Savienības valstis var brīvprātīgi pievienoties.

ECB vienotajā uzraudzības mehānismā tieši uzraudzīs 120 eirozonas lielākās bankas, kas pārvalda 85% no kopējā banku sektora aktīvu apjoma. Aptuveni 3500 mazākas, ne tik nozīmīgas bankas joprojām uzraudzīs to attiecīgās nacionālās varasiestādes, taču arī zem ECB uzraudzības.

Vienotais uzraudzības mehānisms ir viens no Banku savienības pīlāriem. Pārējie ir Vienotais noregulējuma mehānisms un harmonizēta noguldījumu garantiju sistēma.