Laika posmā no 2010. līdz 2014.gadam no Krievijas cauri Moldovai aizdomīgos darījumos, izmantojot kādu Latvijas banku, atmazgāti 18 līdz 20 miljardi ASV dolāru (14-16 miljardi eiro). Kriminālprocesam Moldovā tuvojoties noslēgumam, Latvijā par saistību ar vienu no lielākajām Eiropā atklātajām naudas atmazgāšanas shēmām, izmeklēšana nav sākta.
Ja no kolēģiem citās valstīs vai uzraugošajām iestādēm būs saņemta atbilstoša informācija, tad Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāks šķetināt 'netīrās naudas' gaitas Latvijā, portālam "Delfi" apliecināja VP preses pārstāvis Toms Sadovskis.
Nevalstiskā organizācija "Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projekts" (OCCRP) augustā publiskoja pētījumu, kurā atklāja, kā vairāku gadu garumā Moldova tika izmantota, lai ar negodprātīgu tiesnešu palīdzību no Krievijas izpludinātu milzīgus naudas līdzekļus. Šīs naudas galamērķis visos gadījumos bijuši konti Latvijas "Trasta komercbankā", informē OCCRP.
"Trasta komercbankas" sabiedrisko attiecību speciāliste Marina Ļebedeva portālam "Delfi" norādīja, ka bankai nav tiesību sniegt informāciju par tiesībsargājošo vai uzraugošo iestāžu pieprasījumiem attiecībā uz tās klientu kontiem. Viņa atgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir veikusi un veic regulāras pārbaudes par prasību ievērošanu bankā, tostarp izvērtējot arī bankas veikto klientu izpēti. "Arī tiesībsargājošās iestādes savas kompetences ietvaros pieprasa ziņas par klientiem un klientu veiktajiem darījumiem gan pēc savas iniciatīvas, gan papildus pēc bankas sniegtajiem ziņojumiem par iespējami aizdomīgiem darījumiem," skaidro Ļebedeva.
FKTK gan apstiprina, ka konkrētā naudas legalizēšanas shēma nonākusi šīs iestādes redzeslokā, tomēr likums komisijai neļauj sīkāk komentēt veiktās uzraudzības darbības.
FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Marija Makareviča komentē, ka komisija seko līdzi tam, lai bankās eksistētu efektīva kontroles sistēma un par visiem aizdomīgajiem darījumiem tiktu ziņots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.
Moldovas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas policijas un OCCRP izmeklētajos gadījumos Lielbritānijā dibināti ārzonas uzņēmumi noslēguši viltus aizdevuma līgumus, ko garantējušas bankas un privātpersonas Krievijā un Moldovā. Uzņēmumi nav atmaksājuši it kā aizdotos līdzekļus. Moldovas tiesās pēc tam, balstoties uz viltotiem vai nepietiekamiem dokumentiem, pieņemtu lēmumi, liekot Krievijas bankām segt parādus. Moldovā visiem maksājumiem izmantota kredītiestāde "Moldindconbank".
Visi maksājumi pārskaitīti uz kontiem "Trasta Komercbankā", tādējādi nonākot Eiropas Savienībā, apgalvo OCCRP.
Izmeklētājiem izdevies noskaidrot, ka viens no cilvēkiem, kura kontā nonākusi daļa no šādi atmazgātās naudas, ir Krievijas "Zemes bankas" (RZB) vadītājs Aleksandrs Grigorjevs. Viņa banka esot viena no tām, kas iesaistīta shēmā. Grigorjeva kontos Moldovā šajā un iepriekšējā gadā ieskaitīti 20,6 miljoni ASV dolāru un 750 000 eiro.
Līdz ar Grigorjevu RZB vadībā savulaik bija arī Krievijas prezidenta brālēns Igors Putins, kurš gan banku pameta šī gada februārī.
Sarunā ar OCCRP Grigorjevs gan noliedz jebkādus pārkāpumus, norādot, ka viņa bankai ar "Moldindconbank" bijuši lieli valūtas maiņas darījumi, bet to, kur šī nauda nonākusi pēc nokļūšanas Moldovas bankā, viņš nezinot. Savukārt sava vārda "uzpeldēšanu" shēmā viņš skaidro ar to, ka kāds viltojis viņa parakstu, atverot kontu Moldovas bankā. Tāpat Grigorjeva pārstāvis arī uzsvēris, ka Krievijas centrālā banka regulāri pārbauda banku darījumus un uzraugošajai iestādei nebija nekādu aizdomu par darījumiem ar "Moldindconbank".
Kopumā shēmā izmantotas ap 20 Krievijas bankām, tajā iesaistīti arī Krievijas spēka struktūru ierēdņi, noskaidrojis OCCRP.
Kā informē Moldovas mediji, šīs shēmas izmeklēšana Moldovā sākta jau februārī - ilgi pirms OCCRP publiskoja savu pētījumu. Tajā tiek pārbaudīta arī tiesnešu loma un iespējamie pārkāpumi. Lai gan vairāki tiesneši pametuši savu amatu, viens cilvēks ir arestēts un vēl vienam liegts pamest valsti. Septembrī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu atbildīgās iestādes vadītājs paziņoja, ka izmeklēšana ir tuvu tam, lai tiktu nodrošināti četru vai piecu baņķieru aresta orderi, tomēr pagaidām izmeklēšanā turpinās klusums.
Jāpiebilst, ka arī iepriekš "Trasta komercbankas" vārds izskanējis saistībā ar aizdomīgiem līdzekļiem no Krievijas. Tā bijusi viena no sešām Latvijas bankām, caur kurām plūdusi tā sauktajā Magņitska lietā izkrāptā nauda. Caur Sergeja Magņitska atklātajā shēmā izmantotā uzņēmuma "Nomirex Trading" kontu šajā bankā atmazgāti vismaz 365 miljoni dolāru, 2011.gadā ziņoja "re:baltica".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
