Kā norāda Spēka, Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa nosaka, ka MK, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā jāparedz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.
Sastādot jauno budžetu, kā norāda studenti, šāds palielinājums nav paredzēts.
"LSA vairākkārt ir runājusi par šī panta ievērošanu un nozīmi, jo šie līdzekļi ir nepieciešami augstākās izglītības nozarei. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi jaunās politikas iniciatīvas, kas ļautu šos līdzekļus izmantot tur, kur tie kritiski nepieciešam, īpaši studiju nodrošinājumam - materiāltehniskajai bāzei, laboratorijām, e-studiju vides attīstīšanai, pieredzes apmaiņas projektiem studentiem un mācībspēkiem un zinātniskajai darbībai augstskolās," stāsta Spēka.
Ņemot vērā to, ka, veicot valsts 2014.gada budžeta likumprojekta izstrādi, šī prasība netika ievērota, tiekoties ar Ministru Prezidenti Laimdotu Straujumu (V) LSA atgādināja par šo likuma prasību, taču nesaņēma atbildi pēc būtības, vien informāciju, ka attiecībā uz 2015.gada budžetu ir citas prioritātes - pensijas, aizsardzība un veselība, studentu sašutumu izskaidro Spēka.
"2013.gadā - pirmajā gadā, kad norma stājās spēkā - tā netika ievērota, izstrādājot šī gada budžetu. Esam arī informējuši partnerus, ka nevaram pieļaut šāda likumpārkāpuma atkārtošanos. Pret Saeimas pieņemtajiem likumiem ir jāattiecas ar vislielāko nopietnību. Tie jāievēro ne tikai studentiem, bet arī Ministru kabineta locekļiem. Viens likums - viena taisnība visiem!" tā šo situāciju komentē LSA prezidents Kirils Solovjovs.
MK locekļu darbības liecina, ka MK plāno pārkāpt un iepriekšminēto likumu prasības, tā pakļaujot sevi, valsti un sabiedrību riskam, ka tiks izdarīti Krimināllikuma 317.pantā, 318. pantā vai 319.pantā aprakstītie nodarījumi. Ņemot vērā šāda nodarījuma ietekmi uz tautsaimniecību, LSA aicina ģenerālprokuroru pārtraukt nelikumīgo darbību, novērst šādas darbības sekas vai nepieļaut likumpārkāpumu.
Premjere Laimdota Straujuma (V) iepriekš norādījusi, ka valsts budžets valdībā varētu tikt apstiprināts sestdien, 22.novembrī. Portāls "Delfi" par valsts budžeta sastādīšanu ziņos reportāžā no valdības. Līdz gada beigām budžetu ieplānots apstiprināt Saeimā.
Jau vēstīts, ka visvairāk līdzekļus nākamā gada budžetā papildus pieprasījusi Izglītības un zinātnes ministrija – 111,2 miljonus eiro 2015. gadā, 160,1 miljonu eiro 2016. gadā un 176,7 miljonus eiro 2017. gadā. Apjomīgu papildu finansējumu nākamo gadu budžetos pieprasījusi arī Veselības ministrija, attiecīgi 110,2 miljonus eiro, 223,6 miljonus eiro un 373,3 miljonus eiro, kā arī Satiksmes ministrija savu vajadzību nodrošināšanai 2015. gadā papildu pieprasījusi 91,1 miljonu eiro, 2016. gadā - 143,1 miljonu eiro un 2017.gadā - 172 miljonus eiro.