LDDK sarūgtināta par nākamā gada budžeta pieņemšanas procesu  (8)

Viņš piebilda, ka gan LDDK, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība jau agrā rudenī aicināja valdību tikties un pārrunāt budžeta tapšanas gaitu.

"Sava veida attaisnojums ir oktobrī notikušās Saeimas vēlēšanas, pēc kurām sākās nopietns, aktīvs darbs pie budžeta izveides. Tomēr šāda steiga, kādu redzam pēdējās nedēļās, darba devēju, darba ņēmēju vidū un sabiedrībā kopumā neveicina nedz pārliecību, nedz uzticību tam, ko dara valdība," uzsvēra Gavrilovs.

Viņš atzina, ka LDDK raisa neizpratni fakts, ka pēdējā brīdī parādās dažādas jaunas iniciatīvas, piemēram, par valdes locekļu atbildību. "Neizpratni raisa ne tik daudz tas, ka mēs principiāli iebilstu kādai no šīm iniciatīvām, bet gan tas, ka netiek dots pietiekami ilgs laiks tās kvalitatīvi un profesionāli izvērtēt un sniegt savu pozīciju," uzsvēra LDDK prezidents.

Gavrilovs pauda cerību, ka pēcvēlēšanu periodā valdība mācīsies no šīs pieredzes un uzlabos pieeju komunikācijai ar sociālajiem un sadarbības partneriem un sabiedrību kopumā.

"Domājot par nākamā gada budžetu, ir būtiski, lai tiktu ievērotas līdzšinējās vienošanās, tostarp "Nodokļu politikas stratēģija 2015.-2017.gadam", kā arī budžeta veidošana būtu saskaņota ar valsts vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem. Tostarp jāizvērtē ikvienas ministrijas piedāvātā jaunās politikas iniciatīva attiecībā pret to, vai šīs iniciatīvas īstenošana nodrošina stabilu virzību uz ilgtermiņa mērķiem, kā arī vai tā nepasliktina disbalansu starp valsts sociālajiem, ekonomiskajiem un finansiālajiem mērķiem," atzina Gavrilovs.

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis norādīja, ka šādi sociālo partneru paziņojumi raisa neizpratni. "Svarīgi atzīmēt, ka valdība gala lēmumu par nākamā gada budžeta projektu ar visiem pavadošajiem likumprojektiem pieņems tikai 8.decembrī, tāpēc aicinātu sociālos partnerus vēlreiz rūpīgi iepazīties ar 2015.gada budžeta veidošanas grafiku," norādīja Jarockis.

Viņš uzsvēra, ka līdz 8.decembrim vēl tiks sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā tiks apspriesti ar budžetu saistītie jautājumi, jo valdība augsti vērtē dialogu ar sociālajiem partneriem.

"FM jau 10.novembrī, kad valdība pirmo reizi skatīja ar budžetu saistītos jautājumus, nosūtīja sociālajiem partneriem - LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Latvijas Komercbanku asociācijai - aicinājumu sākt darba sarunas par atsevišķiem ar budžetu saistītiem jautājumiem," uzsvēra Jarockis.

Viiņš informēja, ka jau 11.novembrī notika tikšanās ar sociālajiem partneriem, kurā tika runāts par to, kā palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus, pievēršot īpašu uzmanību pasākumiem ēnu ekonomikas samazināšanai. 12.novembrī diskusija ar sociālajiem partneriem turpinājās un valdības sēdes pārtraukumā notika tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (V) un ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Šajā tikšanās reizē tika diskutēts par godīgas konkurences vides veidošanu uzņēmējdarbībā.

"Sociālie partneri tiek regulāri aicināti uz valdības sēdēm, kurās tiek runāts par budžetu, viņiem ir dota iespēja paust savu viedokli. Iespējams, Gavrilova kungs ir aizmirsis, ka rīt valdība tikai precizēs nākamā gada budžeta plānu jeb tā saucamo budžeta rāmi, bet budžeta projekta kā tāda vēl nav un par to nākamo divu nedēļu laikā vēl notiks diskusijas gan valdībā, gan ar sociālajiem partneriem," uzsvēra Jarockis.

Jau ziņots, ka valdība nākamā gada budžetu varētu akceptēt šo sestdien, 22.novembrī, iepriekš norādījusi premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Sestdien plkst.11 tiek plānota Ministru kabineta sēde. Tiesa, pirms tam plkst.9 budžeta jautājumi tiks arī diskutēti koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē.

Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas šonedēļ turpināja diskutēt par vairākiem priekšlikumiem saistībā ar nākamā gada budžetu un, kaut gan 19.novembra koalīcijas sēde būtiski ieilga, Ministru prezidente uzsvēra: "Mēs virzāmies pareizajā virzienā." Sēdē tika apspriesti vairāki ierosinājumi, piemēram, demogrāfijas jautājumi un pašvaldību budžeti, skaidroja Straujuma.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) iestājas par brīvpusdienu nodrošināšanu skolēniem 4. un 5.klasē, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) turpina uzstāt uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) proporcijas pārdali starp valsti un pašvaldībām.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis akcentē, ka nepieciešams pārdalīt IIN sadali starp valsti un pašvaldībām, pašreizējās proporcijas 20%-80% vietā nosakot 19%-81%. Jautājumam par pašvaldību budžetu tikusi veltīta liela sarunu daļa, un, kaut arī bija "dzirdīgas ausis", saruna bijusi "smaga, asa un pietiekami skarba", pauda Brigmanis. ZZS plāno turpināt uzstāt uz šī jautājuma risināšanu.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā valdība izskatīja ministriju iesniegtos priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem, kas pozitīvi ietekmē fiskālās telpas apjomu 2015.gadā. Izvērtējot un atbalstot ministriju iesniegtos priekšlikumus izdevumu daļā, fiskālā telpa 2015.gadā tika palielināta par vairāk nekā 36 miljoniem eiro. Tāpat valdība vienojās par 2015.gada budžeta izdevumu daļas pieaugumu 133,1 miljona eiro apmērā.