Ņemot vērā iecerētās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikā, pašvaldību negūtie ieņēmumi trīs gadu laikā būs apmēram 150 miljoni eiro, portālu "Delfi" informē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS)
Nodokļu ieņēmumu pieauguma temps pēckrīzes periodā pašvaldību budžetā ir būtiski lēnāks nekā valsts budžetā, samazinās arī pašvaldību daļa kopējos nodokļu ieņēmumos un pašvaldību ieņēmumu attiecība pret IKP.
Vienlaikus pašvaldību izdevumi būtiski pieaug. Nākamajā gadā minimālās algas palielinājumam līdz 360 eiro un algas skalu minimuma korekcijai papildu vien būs nepieciešami vismaz 25 miljoni eiro. Turklāt turpinās tendence pašvaldībām uzlikt jaunus pienākumus bez finansiālā seguma.
Centrālās Statistikas pārvaldes veiktajā aptaujā par Latvijas vietējo pašvaldību pašvērtējumu 2013. gadā 70% pašvaldību norādīja, ka finanšu līdzekļi pašvaldību autonomu funkciju veikšanai ir nepietiekami.
LPS joprojām pastāv uz to, ka nepieciešams nodrošināt pašvaldībām stabilu, prognozējamu un funkcijām atbilstošu ieņēmumu bāzi un pakāpeniski palielināt pašvaldībām piekrītošo nodokļu ieņēmumu daļu valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos.
Savienība saglabā prasību par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, lai kompensētu pašvaldībām negūtos ieņēmumus un nodrošinātu resursus pašvaldību uzdevumu veikšanai.
Lai gan piektdien, 5. decembrī, Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē tiek skatīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2015. gada vienošanās un domstarpību protokols un lai gan vienošanās ir panākta par principu, kā dalīt resursus, par pašu resursu apjomu vēl ir jādiskutē.
LPS par 2015. gada Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās-domstarpību protokolu lems domes sēdē 9. decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
