Fiskālās disciplīnas uzraugi bažīgi par ekonomikas izaugsmi; nodokļu ieņēmumi atpaliek  (6)

Fiskālās disciplīnas padome piektdien pieņēma Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu par 2015.gada valsts budžeta un 2016.-2017.gadu budžeta ietvara projektiem, kurus valdība plāno iesniegt Saeimā nākamajā nedēļā. Padomes sekretāre Dace Kalsone portālu "Delfi" informēja, ka valdības īstenotā fiskālā politika kopumā ievēro Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos principus un skaitliskos kritērijus. Budžeta likumprojektā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumos ir ievēroti Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie trīs skaitliskie fiskālie nosacījumi: bilances, izdevumu pieauguma un pārmantojamības nosacījums.

Tomēr padome pauž viedokli, ka makroekonomiskās attīstības prognozes tomēr ir nedaudz optimistiskas, ņemot vērā pašreizējo starptautiskās ekonomikas situāciju. Padome aicina būt piesardzīgiem attiecībā uz iespējamiem negatīviem riskiem, jo ģeopolitiskā vide un zemās pasaules energoresursu cenas apgrūtinās nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma mērķu sasniegšanu. "Ņemot vērā risku budžeta deficītam pārsniegt prognozēto, valdībai vajadzētu domāt par rezerves plānu iespējamajiem pasākumiem budžeta ieņēmumu papildināšanai un izdevumu samazināšanai", sacīja Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mortens Hansens.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norāda, ka nodokļu ieņēmumi vidēja termiņa budžeta ietvara prognozēs atpaliek no valdības deklarētā ilgtermiņa mērķa – trešdaļas no IKP, kas apdraud valsts spējas nodrošināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu attīstību, strādāt pie drošības risku mazināšanas, kā arī attīstīt infrastruktūru. "Reālistisks plāns, lai sasniegtu nodokļu ieņēmumu mērķi, ir vēl jāsagatavo," viņš atzīst. Tāpat līdz šim nav bijuši pietiekami nodokļu pasākumi ienākumu nevienlīdzības novēršanai. Pievēršoties konkrētām nodokļu ieņēmumu palielināšanas iespējām, padome uzskata, ka nodokļu ieņēmumus var palielināt, ierobežojot ēnu ekonomiku, paplašinot nodokļu bāzi, un, ja nepieciešams, paaugstinot nodokļu likmes, tostarp kapitālam, kuru neizmanto ražošanā.

Uzraudzības ziņojumā vērtēta arī valdības izstrādātā Fiskālo risku deklarācija, kas šādā līmenī ir sagatavota pirmo reizi. Padome kopumā piekrīt valdības akceptētajai deklarācijai, tomēr konstatē, ka pieaug riski izdevumu pārsniegumam pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksai virs valsts speciālajā budžetā apstiprinātā apmēra. Padome ierosina Valdību uzlabot fiskālo risku vadību un iesaka fiskālās stabilitātes rezervi Ietvara likumā 2017. gadam noteikt 0,13% no IKP apmērā, ņemot vērā, ka fiskālās stabilitātes rezervi saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma Pārejas noteikumiem 2015. gadā neveido, bet 2016. gadā veido 0,1% apmērā no IKP. Fiskālās stabilitātes rezerves veidošana samazina izdevumu finansēšanai pieejamo fiskālo telpu, lai nodrošinātos pret fiskālajiem riskiem.

Uzraudzības ziņojums pirmo reizi tiek pievienots vidēja termiņa budžeta ietvaram.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Tā sāka darboties 2014.gada 1.janvārī.