Kompromisu vai ultimātu budžets – kas mūs sagaida 2015.gadā?  (19)

2015.gada konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 7,253 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 7,471 miljardu eiro apmērā apmērā. Salīdzinot ar šā gada budžetā plānoto, ieņēmumi plānoti par 209 miljoniem eiro jeb 2,97% lielāki, bet izdevumi pieaugs par 283 miljoniem eiro jeb 3,9%.
Saeima jau šonedēļ plāno budžeta projektu gan nodot izskatīšanai komisijās, gan atbalstīs pirmajā lasījumā.

Portāls "Delfi" apkopo galvenos budžetu raksturojošos rādītājus un informāciju par to, kuras nozares nākamgad saņems lielāko finansējuma pieaugumu.

Budžeta deficīts 2015.gadā paredzēts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2016.gadā - 0,9% apmērā no IKP, bet 2017.gadā - 0,8% no IKP.

Salīdzinājumam šā gada budžeta deficīts bija plānots 0,9% apmērā, bet tagad tiek prognozēts, ka tas sasniegs 1,4%.

Nākamā gada budžets veidots, prognozējot, ka IKP pieaugs par 2,8%, kas gan  ir nedaudz vairāk kā Latvijas Bankas (2,7%) un reitingu aģentūras "Fitch Raitings" (2,6%) prognozētais.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan tajā riskus nesaskata, jo Finanšu ministrija vienmēr esot bijusi "ļoti konservatīva ienākumu" aprēķināšanā.  "Es neredzu nekādas bažas, ja IKP būs 0,1 procentpunktu zemāks, ka mums būs kādas bažas budžetā," žurnālistiem norādīja Straujuma. Tikmēr Finanšu ministrija atzīst - ja Krievija ieviesīs papildus sankcijas, kas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, vai jau noteikto sankciju netiešā ietekme izrādīsies lielāka, Latvijas ekonomiskā izaugsme var būt lēnāka, nekā šobrīd prognozēts.Tāpat prognožu izpildi ietekmēs tas, ja naftas cenas turpinās samazināties un turpinās kristies Krievijas rubļa vērtība.

2016. un 2017.gadā ekonomikas izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 3,3%  un 3,6% apmērā.

2014.gada valsts budžets tika veidots, prognozējot, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 4,2%, bet turpmākajos gados - par 4%.

Inflācija 2015.gadā prognozēta 2,4%.

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira teiktā, nākamā gada budžetā iespēju robežās apmierinātas visu nozaru vajadzības. Par prioritāti noteikta valsts sociālo un nacionālo drošība, ilgtspējīga Latvijas ekonomikas attīstība, kas uzlabotu sabiedrības labklājību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšana.

Aizsardzības ministrijas izdevumi pamatfunkcijām 2015.gadā pieaugs par 37,9 miljoniem eiro, tostarp jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem piešķirti  19,26 miljoni eiro. Lielākais finansējums 5,036 miljonu eiro apmērā paredzēts paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai. Izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spējām plānots piešķirt 3,679 miljonus eiro, bet zemessardzes attīstībai un paaugstinātās gatavības apakšvienību izveidei no 2015. līdz 2018.gadam - 3,321 miljonu eiro.

Iekšlietu ministrijai pamatfunkciju īstenošanai paredzēti papildu 21,5 miljoni eiro, tostarp jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem piešķirti 11,636 miljoni eiro. Lauvas tiesa  - 6,548 miljoni eiro -  paredzēti uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai. Vēl 1,215 miljoni eiro piešķirti Drošības policijas kapacitātes stiprināšanai valsts iekšējās drošības nodrošināšanai, izveidojot Pasažieru informācijas analīzes un Termiņuzturēšanās pieprasītāju pārbaužu nodaļas.

Zemkopības ministrijai valdība nākamgad piešķīrusi papildu 33,3 miljonus eiro, un gandrīz viss finansējums paredzēts tam, lai nodrošinātu lauksaimniekiem solītos papildu valsts tiešmaksājumus 51 miljona eiro apmērā. 

Savukārt Satiksmes ministrijas pamatfunkcijām piešķirts par 32,6  miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Jaunajām politikas iniciatīvām piešķirti 12,1 miljons eiro, no kā lielākā daļa - 7,1 miljons eiro - paredzēts mērķdotācijām pašvaldību autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanai. Sabiedriskā transporta pakalpojumu īstenošanai vienotā maršrutu tīklā ieplānoti 5 miljoni eiro.

 Veselības ministrijas finansējuma apjomu valsts pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, tostarp jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem piešķirti 30,631 miljoni eiro. Visvairāk ticis ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindu samazināšanai un reģionālās pieejamības uzlabošanai - 9,859 miljoni eiro, bet 7,7 miljoni eiro nepieciešami minimālās mēneša darba algas pieauguma kompensācijai veselības aprūpes pakalpojumu tarifos. Stacionāro pakalpojumu apjoma palielināšanai, palielinot plānveida hospitalizāciju apjomu, piešķirti 4,405 miljoni eiro.

Izglītības budžets, ieskaitot mērķdotāciju pašvaldībām, nākamgad pieaugs 31,4 miljoniem eiro, bet vēl paredzēts rezervēt papildu 3 miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra. Jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem piešķirti 7,025 miljoni eiro, tostarp 4 miljoni eiro paredzēti valsts budžeta dotācijas atjaunošanai zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam augstskolās un koledžās, bet 2,5 miljoni eiro iedalīti profesionālās izglītības pievilcības un pieejamības veicināšanai - audzēkņu stipendijām.

Ministri 2015.gada budžetu raksturo atšķirīgi.  Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis teica, ka ministri strādājuši kā komanda, savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile to raksturoja kā ultimatīvu budžetu, lai arī nav "nevienā brīdī nebija argumenti, ka ir jānoņem kādam, lai iedotu vairāk citam".

Budžeta veidošana bija sarežģīta,atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis izteica pateicību par finansējuma pieaugumu nākamgad, taču vienlaikus solīja cīnīties par 2016.gada budžetu. Kultūras ministre Dace Melbārde  apstiprināto budžetu nodēvēja par kompromisu, kas  ļaus strādāt ar galvenajām prioritātēm, bet neatrisinās lielās problēmas, piemēram, saistībā ar kultūras infrastruktūras attīstību.

Veselības ministrija sākotnēji  prasīja piešķirt 110 miljonus eiro, bet palielinājums ir 30,6 miljoni eiro, klāstīja veselības ministrs Guntis Belēvičs. Apzinoties nelielo naudas daudzumu, kas valdībai bija jāsadala, finansējuma pieaugums, lai arī nav pietiekams, ļaujot cerīgi uzsākt 2015.gadu.

 "Ar lauksaimniekiem sarunas vienmēr nav bijušas vieglas, " teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, vienlaikus izsakot kolēģiem pateicību par konstruktīvām sarunām, kas ļāvis panākt atbilstošus rezultātus.

Šoreiz valdība skatījās, kā valstij kopā attīstīties, atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma.