Tā piektdien žurnālistiem norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V).
"To var uzskatīt par tā dēvētajām deputātu kvotām, tikai šīs kvotas nav personificētas attiecībā uz deputātiem. Mēs nešķirosim, kas ir iesniedzējs, mēs šķirosim, cik būtisks ir priekšlikums," viņš solīja.
Kopumā 2015.gada valsts budžeta likuma projektam iesniegti aptuveni 165 priekšlikumi, vidēja termiņa budžeta ietvara likumam - 161 priekšlikums, bet pavadošajiem likumprojektiem - 134 priekšlikumi.
Frakciju iesniegtie priekšlikumi atsevišķi ir par salīdzinoši nelielām summām, bet lielā skaitā, skaidroja Šadurskis. Lielākoties finansējums priekšlikumiem tiek lūgts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Līdzekļi lielākoties tiek lūgti pašvaldībām, maziem infrastruktūras objektiem, dažādām biedrībām un pētījumiem. "Taču ir priekšlikumi, kas izklausās mazliet vieglprātīgi," atzina Budžeta komisijas vadītājs. Tā, piemēram, dažas frakcijas rosina paaugstināt nodokļu ieņēmumu prognozes, kas, Šadurska ieskatā, būtu bezatbildīgi. Lielākās diskusijas viņš prognozē par normu, kas paredz noteikt valdes locekļu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem.
2015.gada konsolidētā budžeta ieņēmumi paredzēti 7,253 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 7,471 miljardu eiro apmērā apmērā. Salīdzinot ar šā gada budžetā plānoto, ieņēmumi plānoti par 209 miljoniem eiro jeb 2,97% lielāki, bet izdevumi pieaugs par 283 miljoniem eiro jeb 3,9%.
Budžeta deficīts 2015.gadā paredzēts nedaudz lielāks kā šogad – 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet turpmākajos gados to plānots samazināt.
Otrajā, galīgajā lasījumā Saeima budžetu plāno atbalstīt 17.decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
