Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās

Salīdzinājumā ar situāciju pērn, pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka šogad viņu situācija kopumā ir nedaudz uzlabojusies. Vairākums mājsaimniecību sagaida, ka nākamajā gadā situācija nemainīsies vai uzlabosies.

Vērtējot 2014. gadu, iedzīvotāji visbiežāk (37 %) uzskata, ka tas nav nesis ievērojamas pārmaiņas viņu ģimenes budžetā. Savukārt, 30 % iedzīvotāju norādīja, ka situācija ir uzlabojusies un 30 %, ka pasliktinājusies.

Salīdzinājumā ar 2013. gadā veikto pētījumu, šogad pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka viņu situācija kopumā ir uzlabojusies.

Kopumā vērojama tendence, ka mājsaimniecībās spilgtāk izjūt notikumus ar negatīvu efektu uz ģimenes budžetu. Daudz retāk tiek norādīts uz faktoriem, kas finansiālo situāciju ietekmē pozitīvi, kā piemēram, apkures uz dabasgāzes tarifu samazinājums, kredītprocentu likmju samazinājums un dažādu pabalstu pieaugums.

Pētījumu par gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās 2014. gadā un prognozēm 2015. gadam šā gada decembrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.

Līdzīgs iedzīvotāju vērtējums bija arī par 2013. gadu, priekšgalā izvirzot tieši inflāciju. Retāk iedzīvotāji norādīja tādus notikumus kā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums (20 %) un darbaspēka nodokļu samazinājums (16 %).

"Neskatoties uz to, ka kopējais cenu kāpums patēriņa precēm jau otro gadu pēc kārtas ir niecīgs, iedzīvotāju uztverē inflācija ir nozīmīgāka. Tas skaidrojams ar katra iedzīvotāja atšķirīgo preču klāstu iepirkumu groziņos. Nenoliedzami, arī naudas maiņa valstī atstāja ietekmi uz iedzīvotāju patēriņa paradumiem un sajūtām par kopējo preču dārdzību," komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā liecina Valsts Zemes dienesta publicētie dati, 2014. gadā vislielākās kadastrālo vērtību (kas ir pamats nodokļa aprēķinam) izmaiņas bija lauksaimniecības zemēm visās lauku pašvaldību teritorijās, savukārt Rīgā vidēji zemei vērtības pieaugušas par 5 %, ēkām – par 4 %.

Kopumā iedzīvotāju prognozes ir nedaudz optimistiskākas nekā 2013. gada decembrī, kad mājsaimniecības finanšu situācijas uzlabošanos prognozēja 27 % iedzīvotāju, bet pasliktināšanos – 31 %.

Iedzīvotāji prognozē, ka visnozīmīgāk 2015. gadā cenu, tarifu, likmju pieauguma rezultātā pieaugs viņu mājsaimniecības izdevumi par elektroenerģiju (to norādīja 72 % iedzīvotāju), pārtiku (57 %), un mājokli (48 %).