Latvijas budžeta plāns atbilst fiskālās disciplīnas 'rāmjiem', secina EK

EK norāda, ka Latvijas plāns pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem, ierindojot Latviju tādu valstu vidū, kā Vācija, Nīderlande, Luksemburga, Īrija un Slovākija.

Finanšu ministrs Jānis Reirs pauž gandarījumu, ka salīdzinoši nesen apstiprinātā valdība un Saeima ir spējusi izstrādāt un pieņemt tādu nākamā gada budžetu, kas Latviju ierindo starp valstīm, kas ievēro Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas nosacījumus. "Līdztekus ir īpaši svarīgi, ka 2015. gada budžeta veidošanas procesā tika rasti papildu līdzekļi nozīmīgu tautsaimniecības nozaru atbalstam, kā arī izstrādāta virkne pasākumu, lai veicinātu cīņu ar ēnu ekonomiku un uzlabotu nodokļu iekasēšanu," klāsta Reirs.

Salīdzinot ar aprīlī prognozēto, Latvijas makroekonomiskās attīstības prognozes, ņemot vērā līdzšinējās attīstības tendences, ir pamatoti samazinātas un kopumā atbilst EK izstrādātajām prognozēm. Tomēr ģeopolitiskie saspīlējumi rada riskus, ka ekonomikas attīstība var būt lēnāka, nekā plānots, atzīst EK.

Vienlaikus EK pauž pārliecību, ka valdībai izdosies plānotajā apmērā palielināt budžeta ieņēmumus, apkarojot ēnu ekonomiku un uzlabojot nodokļu saistību izpildi.

Pārrēķinot vispārējās valdības strukturālo deficītu pēc EK metodikas, komisija secinājusi, ka prognozētais deficīta līmenis 2015. gadā ir saskaņā ar Latvijas Vidēja termiņa budžeta mērķi, kam piemērotas atkāpes saistībā ar iemaksu palielināšanu 2. pensiju līmenī. Tāpat EK atzīst, ka Latvija 2015. gadā ir nodrošinājusi atbilstību izdevumu pieauguma kritērijam. Šis kritērijs nosaka pieļaujamo vispārējās valdības budžeta izdevumu pieaugumu, koriģējot kopējos izdevumus par atsevišķām budžeta izdevumu pozīcijām, kuras ir atkarīgas no cikliskajām svārstībām ekonomikā.

EK arī atzīst Latvijas paveikto nodokļu sloga mazināšanā darbaspēkam, bet aicina turpināt uzsākto reformu kursu šajā jomā.

Latvijai kā eirozonas dalībvalstij ik gadu līdz 15. oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes - ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu un vispārējās valdības sektorā klasificētās valsts komercsabiedrības.

Saeimas vēlēšanu dēļ šogad sākotnēji tika iesniegts budžeta plāns pie nemainīgas fiskālās politikas scenārija, bet pēc jaunās valdības apstiprināšanas un budžeta plāna precizēšanas tas tika atkārtoti nosūtīts vērtēšanai EK un Eirogupai.

Precizētais plāns ietvēra jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015. gada budžeta  ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% no IKP, deficītu 1% no IKP un valsts parādu 35% no IKP. Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem.

Jau vēstīts, ka Saeima 2015.gada budžeta valsts budžetu galīgajā lasījumā atbalstīja trešdien, 17.decembrī. Nākamā gada konsolidētā budžeta ieņēmumi paredzēti 7,253 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,471 miljardu eiro apmērā apmērā.