Itar -1969 (1)
Foto: Itar-Tass/Scanpix

Vistiešāk Krievijas rubļa vērtības kritums skars eksportētājus un transporta nozares uzņēmumus, kas specializējušies preču piegādēs uz Krieviju, portālam "Delfi" norādīja Finanšu ministrijā (FM).

Tāpat gaidāms arī turpmāks Krievijas tūristu skaita kritums, kā rezultātā cietīs ar tūrismu saistītās nozares. Tomēr pašlaik grūti spriest, cik lielā mērā tas Latviju ietekmēs un šī ietekme būs ļoti dažāda, atkarībā no uzņēmēju un nozaru iespējām pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem, uzsver ministrijā.

FM atzīst,  ka pēdējās dienās novērotais straujais Krievijas rubļa vērtības samazinājums var pasliktināt ekonomisko situāciju vienā no mūsu lielākajiem eksporta noieta tirgiem un tas var radīt negatīvus riskus Latvijas izaugsmei. "Tomēr jāņem vērā, ka pēdējās dienās notikumi attīstās ļoti strauji un pašlaik nav iespējams prognozēt, kādā veidā Krievija reaģēs uz tik strauju rubļa vērtības kritumu un kādus pret pasākumus tā varētu īstenot. Tādēļ jebkādi minējumi par ietekmi uz Latvijas ekonomiku šobrīd ir tikai ļoti aptuveni, taču skaidrs, ka tas var ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību," skaidro FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Viņš atgādina, ka pēc 1998. gada Krievijas finanšu krīzes Latvijas eksportētāji spēja strauji pārorientēties uz citiem tirgiem, galvenokārt Eiropas Savienībā, kā rezultātā Krievijas krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku bija salīdzinoši neliela un ātri tika pārvarēta. Taču jāņem vērā, ka tajā laikā ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā bija ievērojami pozitīvāka, nekā tas ir pašlaik.

Latvijas Bankas prezidents llmārs Rimšēvičs izteicies, ka ekonomikas izaugsme nākamgad varētu būt vien 2% salīdzinājumā ar budžetā prognozētajiem 2,8%. FM apliecina, ka līdz ar pēdējo dienu notikumiem riski nākamā gada izaugsmei pieaug, tomēr, vai un cik lielā mērā tas var likt pārskatīt nākamā gada izaugsmes pieņēmumus, pašlaik neesot iespējams prognozēt.  Veidojot 2015. gada budžetu, valdība jau daļēji paredzēja ģeopolitisko notikumu negatīvo ietekmi uz ekonomikas attīstību, tādējādi samazinot iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozes nākamajā gadā,  norāda Jarockis. FM eksperti rūpīgi seko šo notikumu attīstībai, lai nepieciešamības gadījumā pieņemtu lēmumus par atbilstošu rīcību, viņš uzsver.

Jau vēstīts - pēc tam, kad gada laikā rubļa vērtība pret dolāru kritusies par 50%, un nupat Krievijas centrālā banka īstenoja pirmo banku glābšanas plānu kopš rubļa "kraha", aizdodot "Trust Bank" 30 miljardus rubļu (apmēram 432 miljonus eiro), Krievijas valūtas vērtība atkal cēlusies. Pirmdienas laikā rubļa vērtība pieauga par 8% pret dolāru - līdz 54 rubļiem par dolāru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!