Valsts prezidents Andris Bērziņš ir izsludinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz uzņēmuma valdes locekļu personisko atbildību par kapitālsabiedrības nodokļu parādiem.
Strīdīgos grozījumus likumā Saeima pieņēma 17.decembrī. Pret šiem grozījumiem asi iebilst uzņēmēji. Uzņēmēju intereses pārstāvošās organizācijas iepriekš aicināja Valsts prezidentu neizsludināt šos grozījumus. Latvijas Darba devēju organizācija paudusi gatavību vērsties Satversmes tiesā.
Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam, izpildoties pieciem kritērijiem, ir tiesības sākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļiem, kas šo amatu ieņēmuši laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Jāizpildās visiem šiem priekšnosacījumiem: nav iesniegts juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums, nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 minimālo algu kopsummu, lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai, aktīvi atsavināti ieinteresētajai personai un ir noformēts akts par piedziņas neiespējamību.
Ja uzņēmumam ir vairāki valdes locekļi, tad viņi par juridiskas personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbildēs solidāri, paredz likuma grozījumi.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) iepriekš uzsvēra, ka šīs normas neskars tos uzņēmējus, kas piedzīvojuši biznesa neveiksmi, bet tikai krāpnieciskos gadījumus. Viņš pauda viedokli, ka personiskā atbildība tiks pieprasīta no valdes locekļiem tikai tajos gadījumos, kad ir runa par krāpšanos, pārnesot aktīvus no maksātnespējīga uzņēmuma radniecīgām personām. Viņaprāt, grozījumus ir svarīgi ieviest, lai uzlabotu ekonomisko vidi, lai izskaustu krāpniecību un ēnu ekonomiku, lai jaunie uzņēmēji nebaidītos ienākt uzņēmējdarbībā.
Līdz ar šīs normas pieņemšanu Finanšu ministrija 2015.gada budžetā cer uz septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumiem, 2016.gadā - uz 7,4 miljoniem eiro, bet 2017.gadā - uz 7,7 miljoniem eiro.
Jaunais regulējums attieksies uz tiem uzņēmumiem, kam nodokļu parāds izveidosies pēc šīs normas spēkā stāšanās.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti cer, ka līdz ar šo grozījumu stāšanos spēkā nodokļu maksātāji daudz atbildīgāk izturēsies pret normatīvajos aktos noteiktā pienākuma - savlaicīgi un pilnā apmērā veikt nodokļu maksājumu samaksu un Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā noteiktā pienākuma iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu - izpildi.
VID skaidro, ka šo grozījumu mērķis ir samazināt reāli nepiedzenamo nodokļu parādu pieauguma tendenci, paaugstināt valsts iespējas atgūt nokavētos nodokļu maksājumus, sakārtot uzņēmējdarbības vidi, lai no biznesa vides izslēgtu maksātnespējīgas juridiskās personas, kas maldina citus komercdarbības vides dalībniekus.
Grozījumu mērķis ir arī paaugstināt nodokļu iekasēšanas un administrēšanas efektivitāti, kā arī paaugstināt kapitālsabiedrības esošo vai bijušo valdes un padomes locekļu atbildības līmeni attiecībā uz kapitālsabiedrības nodokļu un citu obligāto maksājumu samaksu valsts vai pašvaldību budžetā. Ieviešot šo likumprojektu, tiks radīts mehānisms, kādā veidā VID būs tiesīgs pieprasīt valdes loceklim segt juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu saistības, skaidro VID.
Patlaban VID dati rāda, ka reāli neatgūstams ir 833,8 miljonu eiro nodokļu parāds. VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde veic darbības, lai piedzītu nokavētos nodokļu maksājumus. Tomēr VID atzīst, ka nokavēto nodokļu maksājumu, kuri klasificēti kā reāli nepiedzenamais parāds, atgūšanas iespējas ir ļoti mazas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
