Infografika: Cik Latvija tērē aizsardzībai  (65)

Lai gan par nākamā gada budžeta prioritāti atzīta sociālā un nacionālā drošība un Aizsardzības ministrijas izdevumi pamatfunkcijām 2015.gadā pieaugs par 37,9 miljoniem eiro, Saeimas jūlija sākumā pieņemtais Valsts aizsardzības finansēšanas likums paredz, ka, pildot savas saistības NATO, Latvijas budžetā finansējums aizsardzībai sasniegs 2% vien 2020.gadā.

Valsts aizsardzības finansēšanas likums nosaka konkrētu aizsardzībai paredzētā valsts budžeta finansēšanas paaugstināšanas grafiku. Atbilstoši grafikam – 2015.gadā valsts budžetā aizsardzībai jāparedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2016.gadā – vismaz 1,1% no IKP, 2017.gadā – ne mazāk par 1,3% no IKP, 2018.gadā – vismaz 1,5% no IKP, 2019.gadā – ne mazāk par 1,75% no IKP, bet 2020.gadā – 2% no IKP.

Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumi 2015.gadā plānoti 253,8 miljonu eiro apmērā, sasniedzot 1% no prognozētā IKP. Savukārt 2014.gadā aizsardzībai tika atvēlēti 225,7 miljoni eiro. Aizsardzības budžets ne vien paredzēts Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, bet arī ģeodēzijai, kartogrāfijai, valsts aizsardzības politikas realizācijai, militārpersonu pensiju fondam, Kara muzejam, Jaunsardzes centram, NATO investīciju projektiem, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai un citiem ar aizsardzību saistītiem tēriņiem.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka 2015.gada konsolidētā budžeta ieņēmumi paredzēti 7,253 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,471 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar šā gada budžetā plānoto, ieņēmumi plānoti par 209 miljoniem eiro jeb 2,97% lielāki, bet izdevumi pieaugs par 283 miljoniem eiro jeb 3,9%. Šiem izdevumiem gan vēl jāpierēķina klāt Saeimas deputātu atbalstītie priekšlikumi aptuveni divu miljonu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2015.gadā prognozēti 5,153 miljardu eiro apmērā, kas ir par 106 miljoniem eiro jeb 2,1% vairāk nekā plānots šogad, savukārt izdevumi plānoti 5,534 miljardu eiro apmērā, kas ir par 211 miljoniem eiro jeb 4% vairāk. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,31 miljarda eiro un 2,147 miljardu eiro apmērā.

Budžeta deficīts 2015.gadā paredzēts nedaudz lielāks kā šogad - 1% apmērā no IKP, bet turpmākajos gados to plānots samazināt - 2016.gadā līdz 0,9% no IKP, bet 2017.gadā līdz 0,8% no IKP.

Jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem nākamgad kopumā piešķirts 180,1 miljons eiro, tostarp 161,5 miljoni eiro - ministriju jaunajām iecerēm.

Nākamā gada budžets veidots, prognozējot, ka IKP pieaugs par 2,8%, bet 2016. un 2017.gadā ekonomikas izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 3,3% un 3,6% apmērā.

Inflācijai 2015.gadā prognozēts 2,4% pieaugums.