VID, Gaismas pils, koncertzāles: cik izmaksā jauno objektu uzturēšana  (123)

Pēdējos gados pēc valsts un pašvaldību pasūtījuma uzbūvēti vairāki objekti, no kuriem finansiāli ievērojamākā bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecība.

Portāls "Delfi" apkopo informāciju par to, cik izmaksā šo objektu uzturēšana, taču jānorāda, ka vairākos objektos, kas vēl nav darbojušies vienu gadu, iekārtas un sistēmas vēl nav noregulētas, tāpēc vēlāk izmaksas var atšķirties. Turklāt 2014.gada ziemas mēneši bija siltāki nekā ierasti.

Vidējā maksa par ūdens, siltuma un elektrības patēriņu pērnā gada oktobrī un novembrī bija 91 tūkstotis eiro mēnesī, norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts. Tostarp  elektroenerģijas izmaksas šajos mēnešos vidēji bija 67 tūkstošu eiro apmērā, bet siltumenerģijas izmaksas - 23 tūkstošu eiro apmērā.

Novembrī par elektroenerģiju LNB nācās maksāt 74,2 tūkstošus eiro, kas ir par aptuveni 15% mazāk nekā plānots. Savukārt par siltumenerģiju novembrī bija jāmaksā 28,6 tūkstoši eiro, kas ir par aptuveni 30% mazāk nekā plānots.

Zilberts klāsta, ka, racionāli izmantojot Gaismas pils komunālo resursu sistēmas, resursu patēriņš pašlaik ir mazāks par plānoto. "Būtisks faktors šajā ziņā ir arī 2014. gada rudens un ziemas mēnešu salīdzinoši siltie laika apstākļi. Ja runājam, piemēram, par elektrību, tad vēršu uzmanību, ka jaunās ēkas energosistēmas vēl ne dienu 2014.gadā nav darbojušās maksimālas noslodzes režīmā. Pateicoties laikapstākļiem, energoefektivitātes sistēmām un konstruktīvai resursu patēriņa plānošanai, Gaismas pils uzturēšanas izmaksas ir ļoti optimālas un apmierinošas," viņš saka. 

Skaidrāka kopaina par energoresursu patēriņu, no kā varēs izdarīt salīdzinošus secinājumus, būs brīdī, kad jaunajās telpās pie optimālām ikdienas jaudām būs aizvadīts pirmais darba gads, uzsver LNB. 

Pērnā gada aprīlī ekspluatācijā nodotā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā kompleksa Talejas ielā platība ir līdzvērtīga LNB platībai - ap 40 tūkstošiem kvadrātmetru. Ēkas būvniecība izmaksāja 54,1 miljonu eiro, taču noma mēnesī izmaksā ap 532 tūkstošiem eiro, kas gadā veido 6,4 miljonus eiro.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju par komunālajiem maksājumiem oktobrī un novembrī vidēji bija jāšķiras no nepilniem 117 tūkstošiem eiro mēnesī - proti, oktobrī rēķins bija 113,9 tūkstošu eiro apmērā, bet novembrī - 119,9 tūkstošu eiro apmērā.

Par elektroenerģiju novembrī bija jāmaksā 77,2 tūkstoši eiro, bet par siltumenerģiju - 40,7 tūkstoši eiro.

"Faktiskie ēkas uzturēšanas izdevumi nepārsniedz plānotos," norāda VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Vienlaikus viņa piebilst - nepieciešamā gaisa temperatūra darba telpās tiek nodrošināta, pieslēdzot apkures sistēmu un veicot nepieciešamo regulēšanu. "Līdz apkures sistēmas pieslēgšanas un regulēšanas darbiem, silto gaisa plūsmu nodrošināja ēkas ventilācijas sistēmas, kas nodrošina arī pieplūdes gaisa sildīšanu (klimata kontroles sistēma)," skaidro VID. 

Izmaiņas elektroenerģijas patēriņā vēl iespējamas, kad uz Talejas ielu 1 būs pilnībā pārcelts VID Datu centrs.

Mākslas muzejs "Rīgas Birža" apmeklētājiem tika atvērts 2011.gada augustā.  5553 kvadrātmetrus plašo telpu rekonstrukcijas kopējās izmaksas bija 23,3 miljoni eiro, liecina valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informācija.

"Ēkas komunālie maksājumi (ūdens un kanalizācija, siltums, elektrība) vidēji gadā  ir 17,47 tūkstoši eiro mēnesī," stāsta Latvijas Nacionālais mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Par patērēto elektroenerģiju vidēji mēnesī jāmaksā 12 tūkstoši eiro, tostarp par visu kompleksu, kas saistīts ar specifiskā mikroklimata nodrošināšanu. Savukārt maksa par siltumenerģijas patēriņu ir vidēji 4,3 tūkstoši eiro mēnesī. "Kopumā izmaksas atbilst plānotajām," apliecina Lāce.

Viņa uzsver, ka ēka ir pilnībā rekonstruēta un restaurēta. ""Rīgas Birža" ir vienīgā muzeja ēka, kur mākslas darbu eksponēšanas noteikumi pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem attiecībā uz mākslas darbu izstādīšanu," skaidro Lāce. "Rīgas Birža" pašlaik ir visapmeklētākais muzejs Rīgā.

Vidzemes koncertzāle "Cēsis" Raunas ielā, Cēsīs, ekspluatācijā tika nodota pērn martā. Projekta izmaksas bija 13,86 miljoni eiro.

Par komunālajiem pakalpojumiem (ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu apsaimniekošanu) vidēji jāmaksā 2,8 tūkstoši eiro mēnesī, siltumenerģiju - 27,7 tūkstoši eiro, bet par elektroenerģiju - 35,9 tūkstoši eiro. Koncertzāles pārstāvji atzīst, ka komunālie maksājumi pērn bijuši zemāki nekā plānots, taču jāņem vērā, ka iekārtas arvien tiek regulētas un pielāgotas optimālam darba režīmam, turklāt bija ziemai netipiski laika apstākļi.

Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī ekspluatācijā tika nodots 2012.gada nogalē. Vairāk nekā 3000 kvadrātmetrus plašās ēkas rekonstrukcijas izmaksas tika plānotas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā.

Šogad centra izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem veido 87,4 tūkstošus eiro, kas ir par 24% mazāk nekā plānots. Tostarp maksa par elektrību veido 39,6 tūkstošus eiro, bet par apkuri - 45,4 tūkstošus eiro. Oktobrī, novembrī, decembrī maksājumi par apkuri bija 12,2 tūkstoši eiro.