Valdība neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai  (27)

Priekšlikums par PVN likmes samazināšanu pārtikai līdz 12% valdībā neguva atbalstu, taču pārtikas ražotāji aicināja šo jautājumu "nenolikt plauktiņā" un atgriezties pie diskusijas.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure valdības sēdē otrdien pauda pārliecību, ka FM sniegtā informācija par PVN likmes samazināšanas pārtikai ietekmi uz valsts budžetu ir vairāk FM subjektīvs skatījums, jo nav ņemti vērā iepriekš veiktie pētījumi par šo tēmu, tāpat nav bijušas diskusija ar nozari.

Viņa uzsvēra, ka jautājums par PVN likmes samazināšanu pārtikai vēl ir diskutējams, norādot, ka federācija ir pārliecināta, ka ietekme ir mazāka, nekā rāda FM aprēķini.

Tāpat Šure atzīmēja, ka Latvijā ir ceturtā augstākā PVN likme pārtikai Eiropas Savienībā un tas nenāk par labu valsts ekonomikai.

Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperte Inese Olafsone atzina, ka darba devēji apzinās, ka tuvākajā laikā PVN likmi pārtikai nebūs iespējams samazināt, vienlaikus aicinot šo jautājumu "nenolikt plauktiņā" pavisam.

Savukārt veselības ministrs Guntis Belēvičs aicināja jautājumu par PVN likmes samazināšanu pārtikai skatīt kopā ar jautājumu par akcīzes nodokļa piemērošanu neveselīgajām pārtikas piedevām, paužot pārliecību, ka Latvijas pārtikas ražotāji no tā būs ieguvēji.

Paredzēts, ka par šo jautājumu vēl turpināsies diskusijas Nodokļu padomes konsultatīvajā padomē.

PVN likmes samazināšana pārtikai no 21% līdz 12% valsts budžeta negūtie nodokļu ieņēmumi būtu 194,8 miljoni eiro, liecina FM aprēķini.

Izvērtējot iespēju samazināt PVN likmi pārtikas produktiem no standarta likmes 21% uz samazināto likmi 12%, fiskālā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem 2015.gadam ir novērtēta negatīva -194,8 miljoni eiro. Lielāko fiskālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena, siera un olu, kā arī dārzeņu, maizes un graudaugu izstrādājumu realizācijas - apmēram 142,5 miljoni eiro.

"Ņemot vērā, ka samazināto PVN likmju ieviešana samazina valsts budžetā iemaksājamo PVN summu, valstij ir jābūt skaidram virzienam, kādiem mērķiem un ar kādu nolūku tiek izmantotas šīs valsts budžetā neiegūtā (vai no valsts budžeta atmaksātā) PVN summa. Tātad samazinātā PVN likme ir jāizmanto mērķtiecīgi, t.i., precīzi nosakot ekonomisko rezultātu, ko ar šo likmju ieviešanu ir domāts sasniegt," uzsver FM.

Ministrijā arī norāda, ka pastāv risks, ka nodokļa atvieglojumi var traucēt nodokļu sistēmu, samazinot tās pārskatāmību un sarežģījot PVN administrēšanu.

"Iespējamā PVN likmes pārtikas precēm samazināšana ir vērtēta jau vairākkārt un secināts, ka PVN likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā. Turklāt nosakot tikai vienas pārtikas grupas produktu piegādēm samazināto PVN likmi, šo likmju administrēšana radītu papildus slogu gan valsts iestādēm, gan uzņēmējiem," secina FM.

FM uzskata, ka, ņemot vērā līdzšinējo starptautisko pieredzi, samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai. "Mazāk turīgo iedzīvotāju grupa daudz efektīvāk ir atbalstāma ar tiešo nodokļu atvieglojumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūst tādus pašus fiskālos labumus, kādus gūst personas ar maziem ienākumiem. Jāpiebilst, ka personām ar lielākiem ienākumiem ir tendence izvēlēties dārgākus pārtikas produktus, tādējādi šai iedzīvotāju kategorijai ieguvums no PVN likmes samazinājuma pārtikas produktiem būtu lielāks," norāda ministrijā.

Jau vēstīts, ka priekšlikumi piemērot samazināto PVN likmi pārtikai arī līdz šim parlamentā nav guvuši atbalstu, lai arī to ierosinājuši gan zemnieki, gan opozīcijas partijas pārstāvji.

PVN samazinātā likme ir 12%, pārtikai tiek piemērota standarta likme ‒ 21%.