FKTK Kristaps
Foto: LETA

Nemainot Maksātnespējas likumu, kas paredz ieviest tā dēvēto nolikto atslēgu principu, par reģionālo kreditēšanu praktiski var aizmirst, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Pēc viņa teiktā līdzīga tendence bija vērojama arī krīzes dziļākajā punktā - ieķīlātie nekustamie īpašumi atsevišķos reģionos, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, kļuva bezvērtīgi. "Bankai pat zināmā mērā nav jēgas īpašumu pārņemt un tērēt naudu formalitātēm, jo praktiski nav iespējas īpašumu realizēt," par FKTK novēroto klāstīja Zakulis. Labākais, ko banka šādā gadījumā varot izdarīt, ir atdot īpašumu pašvaldībai.

"Šis aspekts, es gribētu godīgi atzīt, nav detalizēti izvērtēts - kā kuri reģioni aizvērsies, tad, kad pieaugs pirmā iemaksa," klāstīja FKTK vadītājs.

Zakulis arī norādīja - banku aprēķini, ka, nosakot nolikto atslēgu principu, pirmā iemaksa hipotekārajam kredītam sasniegtu 30-40%, ir dabiska reakcija. FKTK vērtējumā bankām nevar pārmest, ka tiktu darīts kaut kas kaitniecisks - bankas novērtē to kredītrisku jaunajā modelī.

Banku uzrauga un banku aplēses liecina, ka, saglabājot nolikto atslēgu principu kā obligātu,no jauna izsniegto hipotekāro kredītu skaits saruktu par aptuveni 30%.

"Realitāte, ko mēs pašlaik prognozējam, raugoties uz 2015.gadu -, nekustamā īpašuma darījumu skaits saruks par trešdaļu, salīdzinot ar 2013.gadu," sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Galvenā Maksātnespējas likuma grozījumu ietekme būs tā, ka saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem būs būtiski lielāka pirmā iemaksa, kas jau tagad ir galvenais šķērsis, lai saņemtu kredītu, viņš skaidroja. Aptuveni 50 tūkstoši mājsaimniecību vēlētos lielāku, jaunāku mājokli, bet 15-20% iemaksu 2013.-2014. gadā varēja atļauties vien 5-10 tūkstoši mājsaimniecību, minēja Bičevskis. Savukārt, ja pirmā iemaksa būs līdz 30% apmērā, kredītu varēs atļauties būtiski mazāk iedzīvotāju.

Līdz ar koalīcijas vienošanos par nolikto atslēgu principu kā izvēles iespēju, LKA arī nākusi klajā ar ieceri par konsultāciju-mediācijas centru, kur grūtībās nonākušie kredītņēmēji varētu saņemt bezmaksas atbalstu. Tāpat bankas apņēmušās izstrādāt jaunu pašregulācijas kodeksu Sociālo hartu.

Saeima par likumprojektu, kas varētu noteikt nolikto atslēgu principu kā izvēles iespēju, lems ceturtdien, 12.februārī.

Jau vēstīts, ka valdību veidojošās koalīcijas partneri piekrīt tam, ka tā dēvētais nolikto atslēgu princips būtu kā izvēles iespēja.

Saeima Maksātnespējas likuma grozījumus, kas paredz ieviest nolikto atslēgu principu kā obligātu, galīgajā lasījumā pieņēma pērn 25.septembrī, taču izmaiņas stāsies spēkā 1.martā.

Pēc grozījumu pieņemšanas bankas palielināja nepieciešamo pirmās iemaksas apmēru, un kreditēšanas apmēri atsevišķām bankām sarukuši pat par 50%. Tāpat komercbankas nepiedalās valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem.

Nolikto atslēgu princips nozīmē to, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības tiks dzēstas. Šāda kārtība attiektos tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots viņa vienīgais mājoklis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!