Lai kreditēšanas nosacījumi mājsaimniecībām kļūtu labvēlīgāki, būtiski ir ne tikai ieviest "nolikto atslēgu" principa izvēles iespēju, bet arī pagarināt Maksātnespējas likumā noteiktos saistību dzēšanas termiņus, uzskata banku pārstāvji.
"Nordea" bankas Kredītu departamenta vadītājs Latvijā Rasmuss Pētersons skaidro, ka tā dēvētais "nolikto atslēgu" princips nav vienīgais kreditēšanu nelabvēlīgi ietekmējošais faktors Maksātnespējas likumā. Līdz ar grozījumiem likumā tika būtiski saīsināti termiņi, kuros maksātnespējīgie var atbrīvoties no savām saistībām, jeb, citiem vārdiem sakot, tiek atvieglota iespēja nepildīt savas saistības. Ja šie termiņi netiks pagarināti, būtisku uzlabojumu kredītu nosacījumos nevar gaidīt.
"Swedbank" Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers atzīst, ka par iespēju pašiem izvēlēties, cik lielu risku uzņemties un attiecīgi cik lielu pirmo iemaksu veikt, iestājas vairums klientu, kuri bankā interesējas par aizņēmumu mājokļa iegādei un pēc grozītā Maksātnespējas likuma pieņemšanas ir saskārušies ar nepieciešamību uzkrāt pat divreiz lielāku pirmo iemaksu. Tāpēc "Swedbank" ekspertu vērtējumā Latvijas Bankas priekšlikums ieviest "noliktās atslēgas" kā izvēles principu ir solis pareizā virzienā, lai palielinātu mājokļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Tas dotu iespēju arī sasniegt mājokļa iegādes programmas sākotnējo mērķi - aizdevumi tām ģimenēm, kurām augsto īres maksu dēļ nav iespējams sakrāt vairāk nekā 5-10% no mājokļa vērtības.
Vienlaikus Balcers aicina ņemt vērā, ka pērn pieņemtais Maksātnespējas likums nosaka ļoti īsus saistību dzēšanas termiņus, kuri ir līdz pat piecām reizēm īsāki nekā kaimiņvalstīs un nozīmīgi apgrūtina cīņu pret ļaunprātīgām maksātnespējām. Ja Latvijā vēlamies tādus kreditēšanas nosacījumus un apjomus kā Igaunijā un Lietuvā, tad arī tiesiskajai videi, tostarp maksātnespējas regulējumam, ir jābūt līdzīgam kā kaimiņos, skaidro "Swedbank" Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs.
"SEB bankas" korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke atzīst, ka pēc likumdevēja lēmuma ieviest "nolikto atslēgu" principu un būtiski samazināt saistību dzēšanas termiņus maksātnespējas procesā "SEB bankai" nācies pārskatīt arī nosacījumus, uz kādiem tā spēj piedāvāt mājokļu aizdevumus. Saeimas lēmumu rezultātā ir audzis pirmās iemaksas apjoms un būtiski pasliktinājusies mājokļu aizdevumu pieejamība, savukārt reģionos hipotekārā kreditēšana faktiski ir apstājusies. Izvēles iespēju došana klientiem izvēlēties to iespējām piemērotākos mājokļu aizdevuma nosacījumus palīdzētu uzlabot situāciju hipotekārās kreditēšanas tirgū. Papildus nepieciešams īstenot arī valsts atbalsta programmu, lai uzlabotu, piemēram, daudzbērnu ģimeņu un jauno ģimeņu iespējas iegūt savā īpašumā mājokli, skaidro bankas pārstāvis.
"SEB bankas" ekspertu ieskatā, ir svarīgi, lai saistību dzēšanas termiņi privātpersonu maksātnespējas procesā būtu sabalansēti un atbilstu Baltijas valstīs un citur Eiropā pieņemtajai praksei, jo arī maksātnespējas regulējums ir viens no instrumentiem, ar ko valsts var veicināt atbildīgu un pārdomātu kreditēšanas praksi. Pieredze liecina, ka pārāk liberāli maksātnespējas nosacījumi var pasliktināt saistību izpildes kvalitāti. "Esam vienisprātis ar likumdevēju, ka tiem cilvēkiem, kas ir nokļuvuši nopietnās problēmās ar ātrajiem nebanku aizdevumiem, ir jāsniedz iespēja izkļūt no sarežģījumiem. Taču vienlaikus jānorāda, ka turpmākos aizdevumus tajos apjomos, kuru dzēšanai maksātnespējas procesā tiks piemēroti neproporcionāli īsi termiņi, no aizdevēju puses nāksies līdzsvarot ar atbilstošiem risku ierobežošanas mehānismiem, tādēļ šo aizdevumu pieejamība, iespējams, vēl aizvien neatgriezīsies optimālā līmenī," skaidro Panke.
Kā ziņots, Maksātnespējas likuma grozījumi pašlaik paredz, ka no marta tiek ieviests "nolikto atslēgu" princips. Saeimas ceturtdienas sēdes darba kārtībā iekļauti likumprojekti, kas paredz "nolikto atslēgu" principu noteikt kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam.
Deputātu uzmanības lokā likumu grozījumi nonāca pēc tam, kad Latvijas Banka vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ierosināja papildināt regulējumu par kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, nosakot, ka kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu.
Paredzēts noteikt, ka kredīta devējam pēc patērētāja aizdevuma pieprasījuma saņemšanas ir jāpiedāvā divi kredīta līguma projekti, no kuriem viens paredz, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu, savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Kredīta devējam būtu tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus.
Latvijas Banka rosināja šīs normas iekļaut Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, bet no Maksātnespējas likuma svītrot normu par "nolikto atslēgu" principu.
Latvijas Banka izteikusi arī priekšlikumu grozījumiem maksātnespējas likumā saistībā ar fiziskās personas saistību dzēšanas plānu. Proti, tiek piedāvāts mainīt parādsaistību summas, nosakot termiņus fiziskās personas maksātnespējas procesam.
Likuma redakcija, kurai jāstājas spēkā martā, paredz: ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nespēj segt noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi: viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 100 000 eiro; divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 100 001 eiro līdz 300 000 eiro; trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 300 000 eiro.
Savukārt iesniegtie likuma grozījumi paredz šādu redakciju: ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi: viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro; divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro, trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
