'Nolikto atslēgu' princips varētu darboties kā izvēles iespēja, piekrīt Saeima (plkst. 13:32)  (13)

Saeima ar "nolikto atslēgu" principu saistītos likumprojektus ceturtdien gan nodeva izskatīšanai komisijās, gan arī atbalstīja pirmajā lasījumā. Likumprojektiem noteikta steidzamība, kas nozīmē, ka tie tiks skatīti divos lasījumos ierasto trīs lasījumu vietā.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredz pilnībā ieviest "nolikto atslēgu" principu, to nesaistot maksātnespējas procesu, kā tas noteikts līdz šim. "Kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu," noteikts likumprojektā. Paredzēts, ka bankām būs klientam jāpiedāvā divi līguma projekti - viens ar "nolikto atslēgu" principu, savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu.

Līdz ar to kredītņēmējs varēs izvēlēties - izmantot "nolikto atslēgu" principu un veikt lielāku pirmo iemaksu hipotekārajam kredītam un problēmu gadījumā saistības ar banku nokārtot, atdodot īpašumu, vai arī iztikt bez "nolikto atslēgu" principa un maksāt mazāku pirmo iemaksu, bet arī uzņemties pilnu atbildību par kredīta atmaksu.

Deputātu nostāja par likumprojektu bija atšķirīga - vieni pārmeta banku lobiju, bet citi notiekošo raksturoja kā "absurda teātri". "Likuma grozījumi ir piesegs, lai pieņemtu bankām nepieciešamos grozījumus, kas dotu iespēju tām atkal tālāk īstenot parādu verdzības principu," sacīja deputāts Ivars Zariņš (S) un vērsa uzmanību uz to, ka, banka "Citadele" jau tagad klientiem piedāvā izvēles iespēju, un tam nav nepieciešami jauni likuma grozījumi.

Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis ( V) norādīja, ka līdz ar grozījumiem tiks atjaunota hipotekārā kreditēšana. "Tā kā, godātie kolēģi, tā ir mūsu izvēle. Vai Latvijā pastāv hipotekārā kreditēšana, vai nepastāv," viņš teica.

Gan deputāts Igors Pimenovs (S), gan Andrejs Elksniņš (S) pārmeta kolēģiem banku lobiju. "Jūs neesat deputāti! Jūs esat vienkārši cilvēki, kuri iet banku pavadā," uzsvēra Elksniņš, minot, ka piedāvātie priekšlikumi ir banku priekšlikumi, kas pārrakstīti "vārds vārdā".

Deputāts Ilmārs Latkovskis (NA) piedāvātās izmaiņas raksturoja ar teicienu "liela brēka, maza vilna". Viņam neesot ilūziju, ka valsts var diktēt noteikumus bankām, taču ar "nolikto atslēgu" principu parlamentārieši esot pārspīlējuši gan to pieņemot kā obligātu, gan tagad, nosakot kā izvēles principu.

Ja tas atdzīvina kreditēšanu un bankas pilda nerakstīto solījumu par atbalstu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, izmaiņas ir vērts atbalstīt, viņš minēja.

Tikmēr deputāts Vilnis Ķirsis (V) uzsvēra, ka "nolikto atslēgu" princips būtu bijis noderīgs tā dēvētajos treknajos gados, savukārt tagad no tā vairs nav lielas jēgas.

Konceptuāli atbalstīti arī vairāki saistītie likumprojekti, tostarp grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz precizēt fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņu. Atkarībā no atlikušo saistību apmēra - līdz 30 tūkstošiem, līdz 150 tūkstošiem eiro vai vairāk - saistības jānokārto viena, divu vai trīs gadu laikā.

Galīgajā lasījumā par izmaiņām "nolikto atslēgu” principa piemērošanā Saeima plāno lemt 19.februārī.

Jau vēstīts, ka Saeima Maksātnespējas likuma grozījumus, kas paredz ieviest tā dēvēto nolikto atslēgu principu, galīgajā lasījumā pieņēma pērn 25.septembrī. Izmaiņām bija jāstājas spēkā šā gada 1.martā.

Pēc grozījumu pieņemšanas bankas palielināja nepieciešamo pirmās iemaksas apmēru, un kreditēšanas apmēri atsevišķām bankām sarukuši pat par 50%. Tāpat komercbankas nepiedalās valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem.

Banku uzrauga un banku aplēses liecina, ka, saglabājot nolikto atslēgu principu kā obligātu, no jauna izsniegto hipotekāro kredītu skaits saruktu par aptuveni 30%.

"Realitāte, ko mēs pašlaik prognozējam, raugoties uz 2015.gadu - nekustamā īpašuma darījumu skaits saruks par trešdaļu, salīdzinot ar 2013.gadu," iepriekš Saeimas komisijas sēdē sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Nolikto atslēgu princips nozīmē to, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības tiks dzēstas. Šāda kārtība attiektos tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots viņa vienīgais mājoklis.