No jauna izsniegto 'ātro kredītu' apjoms pērn samazinājies  (14)

Patlaban vēl nav pieejami precīzi pērnie dati, taču lielāko nozares dalībnieku apkopotā statistika rāda, ka 2014.gadā kopumā saglabājās jau pirmajā pusgadā novērotās tendences un no jauna izsniegto kredītu apmērs samazinājās par 30%, intervijā pastāstīja LNKA vadītāja Baiba Fromane.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati par 2014.gada pirmo pusi rāda, ka nebanku sektorā no jauna izsniegto kredītu apjoms samazinājies par 11,5%, bet no jauna izsniegto "ātro kredītu" apjoms samazinājies par 30%. Pērn pirmajā pusgadā "ātrajos kredītos" tika izsniegti 68,2 miljoni eiro.

Fromane skaidroja, ka distances jeb "ātro kredītu" apjoms samazinājies maksātspējas vērtēšanas pastiprināšanas dēļ. Pieprasījums pēc šiem kredītiem būtiski nav mainījies, cilvēki kredītiem piesakās, taču ir palielinājies atteikumu skaits. Atteikumu iemesli ir cilvēka neatbilstība kritērijiem, piemēram, vecums, jo LNKA biedri neizsniedz kredītus cilvēkiem līdz 20 gadu vecumam. Lai saņemtu kredītu virs 427 eiro, ir nepieciešams iesniegt apliecinājumu par ienākumiem. Asociācijas biedri, apmainoties ar datiem, redz, ja cilvēks ir aizņēmies vairākās vietās. Izvērtējot cilvēka ienākumu līmeni, kreditori saprot, cik daudz šim cilvēkam vēl var aizdot un vai vispār vēl var aizdot. Ja klients aizņemas pirmoreiz, tad kreditori neizsniedz maksimālo summu.

Komentējot aģentūras LETA novēroto, ka viens uzņēmums piedāvā lojāliem klientiem jaunu kredītu arī tad, ja iepriekšējais nav atmaksāts, LNKA vadītāja skaidroja, ka šāda situācija ir atkarīga no aizņēmumu summām un ienākuma līmeņa. "Situācija ir līdzīga kā ar hipotekāro kredītu un līzingu - ja ienākumu līmenis atļauj, tad, visticamāk, papildus hipotekārajam kredītam cilvēkam piešķirs arī līzingu. Līdzīgi ir arī nebanku jomā. Ja ienākumu līmenis ir pietiekams, tad tas vien, ka cilvēkam ir kāds kredīts, nenozīmē, ka cilvēks nevar atļauties segt vēl kādu aizņēmumu. Šie gadījumi tiek vērtēti individuāli, vadoties no cilvēka ienākumu līmeņa," sacīja Fromane.

LNKA dati rāda, ka pērn būtiski uzlabojās kredītportfeļa kvalitāte - ir samazinājies lielo kavētāju skaits un palielinājies to aizņēmēju skaits, kuri nekavē kredītu atmaksu. Samazinājies bez maksas izsniegto kredītu skaits jeb pirmie kredīti. Cilvēki arvien vairāk izvēlas kredītus, kuri ir uz ilgāku periodu, ar atmaksas grafiku. Ņemot vērā ieviestās maksātspējas vērtēšanas prasības, vidējā kredīta summa ir samazinājusies aptuveni par 10% un ir ap 160 eiro.

Saskaņā ar PTAC datiem pērn Latvijā audzis nebanku kreditētāju skaits - 2013.gada beigās Latvijā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, bet tagad - 58.

Fromane skaidroja, ka parādās jauni, iepriekš tirgū nebijuši finanšu pakalpojumi, un šo pakalpojumu sniedzēji vēlas strādāt legāli, tāpēc ir jāsaņem licence. "Konkurence veicina pakalpojumu kvalitāti. Jaunu finanšu pakalpojumu parādīšanās ļauj cilvēkiem izvēlēties viņiem piemērotāko," pārliecību pauda asociācijas vadītāja. Viņa vērsa uzmanību, ka pirms nebanku kreditētāju licencēšanas ieviešanas šo pakalpojumu sniedzēju skaits bija daudz lielāks.

Komentējot aģentūras LETA novērojumu, ka nebanku kreditētāji 2013.gadā strādāja ar augstiem rentabilitātes un peļņas rādītājiem, Fromane pauda viedokli, ka valstī nebūtu pakalpojumi jāvērtē pēc tā, cik augsta ir to peļņa. Ja peļņa ir liela, tiks veicināta konkurence, un tas ir labi klientiem, jo būs arvien dažādāki un kvalitatīvāki pakalpojumi, domā asociācijas vadītāja.

Vaicāta, vai šādā gadījumā "ātro kredītu" izsniedzēji nevarētu būt pretimnākošāki to sniegto pakalpojumu izmantotājiem, LNKA asociācijas vadītāja pauda pārliecību, ka uzņēmumi jau ir pretimnākoši cilvēkiem, jo šie pakalpojumi Latvijā ir vieni no lētākajiem, ja salīdzina ar citām valstīm. Pakalpojumi ir lētāki nekā, piemēram, Igaunijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Somijā.

LNKA pārstāv uzņēmumus, kuriem ir vairāk nekā 70% no kopējās nozares tirgus daļas.