Mikrouzņēmumu nodoklis var palikt 9% apmērā, lemj valdība  (16)

Proti, no 2016.gada paredzēti trīs risinājumi, lai novērstu mikrouzņēmumu režīma radītās problēmas, tostarp zemās sociālās iemaksas par mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Valdības otrdien atbalstītais atbildes vēstules projekts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā vienu iespējamo risinājumu paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, piemēram, 122 eiro apmērā.

Tāpat, ņemot vērā mikrouzņēmumu nodokļa radītos priekšnosacījumus nodokļu optimizācijai, plānots noteikt vairākas profesionālās darbības jomas, kas no 2016.gada nevarēs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Turklāt nodokļa režīms būs terminēts - to varēs piemērot no trim līdz pieciem gadiem.

Pārejas periodā līdz brīdim, kad stāsies spēkā jaunās normas, Finanšu ministrija (FM) piedāvā noteikt, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā var piemērot visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 tūkstošiem eiro, ja tiks rasts risinājums, lai segtu likuma projekta radītos izdevumus budžetā.

Pērn mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumi valsts budžetā veidoja 51,1 miljonu eiro. Ja Saeima atbalstīs deputātu piedāvātos grozījumus, budžeta ieņēmumi šogad saruks par 7 miljoniem eiro. Nākamgad budžeta ieņēmumi varētu būt par 13 miljoniem eiro mazāki, bet 2017.gadā - par 18,1 miljonu eiro mazāki, aplēsusi FM.

To, kā kompensēt 2015.gada budžetā negūtos ieņēmumus, FM izvērtēs divu nedēļu laikā. Ja neizdosies atrast kompensējošos mehānismus 2016. un 2017.gadam, likuma projektu var nākties izvērtēt vēlreiz.

Jau vēstīts, ka Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka pirmajos trīs darbības gados uzņēmumam, kura apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 000 eiro, mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9%. Savukārt no ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šī likme tiek noteikta 12% apmērā.