Bankas piktojas par ieceri pakalpojumu nodrošināšanai reģionos veidot pašu kredītiestāžu finansētu fondu  (26)

Ar ideju banku pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai veidot īpašu fondu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē klajā nāca komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V).

LKA sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace portālam "Delfi" pavēstīja - ja valdība definēs minimālo finanšu pakalpojumu grozu un parametrus, pēc kādiem šiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem reģionos, tam ir jābūt finansētam no valsts budžeta. Turklāt finanšu pakalpojumi esot tāds pats uzņēmējdarbības veids kā mazumtirdzniecība, aptiekas vai būvniecība, nevis valsts bezmaksas pakalpojums.

"Jaunu fondu veidošana un pienākums bankām tajos iemaksāt patiesībā būtu jauna nodokļa ieviešana, un rezultātā šo nodokli maksātu visi banku klienti - tas ir, uzņēmēji un mājsaimniecības maksātu par bankas pakalpojumiem vēl vairāk nekā līdz šim, un vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā," uzsver LKA.

Bankas atbalsta sadarbību ar valsts AS "Latvijas Pasts", taču nevarot atbalstīt priekšlikumus, ka pasts tiktu uzturēts no banku finansēta fonda. "Šādas subsīdijas nav pieļaujamas," norāda LKA, atgādinot, ka "Latvijas Pasts" jau eiro ieviešanas kontekstā saņēma papildu finansējumu no valsts budžeta, lai stiprinātu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

LKA arī min - atsevišķus gadījumus par banku filiāļu slēgšanu nebūtu vēlams vispārināt. "Banku vidē pastāv arī pietiekami sīva konkurence un, piemēram, "SEB banka" šogad slēdza filiāli Krāslavā, savukārt "Meridian Trade Bank" februārī šajā pilsētā atvēra jaunu klientu apkalpošanas centru," norāda asociācijā.

Kopumā Latvijā finanšu pakalpojumi tiekot nodrošināti maksimālā pārklājumā, ņemot vērā ekonomiskās iespējas, iedzīvotāju blīvumu un lauku reģionu ekonomisko aktivitāti.

Jau vēstīts, ka pašvaldības satraukušās par banku pieejamību reģionos. Maksimālais attālums, kas iedzīvotājiem  jāveic  no savas dzīvesvietas līdz vietai, kur iespējams izņemt skaidru naudu, Latvijā ir 60 kilometri.

Saskaņā ar LKA datiem pērnā gada beigās Latvijā  bija 313 banku filiāles un norēķinu grupas, 1068 bankomāti, vairāk nekā 450 veikali, kuros iespējams izņemt skaidro naudu, kā arī vairāk nekā 600 "Latvijas Pasta" nodaļas, kurās iespējams saņemt finanšu pakalpojumus. 

Iedzīvotāju skaits uz vienu banku filiāli Latvijā vēl joprojām ir mazākais Baltijā. Proti, Lietuvā un vienu filiāli ir 8412 iedzīvotāji, Igaunijā - 11 927 iedzīvotāji, bet Latvijā - tikai 6158 iedzīvotāji.