Gandrīz visi likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" kustamie un nekustamie īpašumi ir pārdoti, un atlikuši vien astoņi nekustamie īpašumi un atsevišķi finanšu aktīvi, portālam "Delfi" pastāstīja "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas administratora "KPMG Baltics" sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.
"Ir palikuši atsevišķi īpašumi, par kuriem liela interese līdz šim nav bijusi un kuri vēl tiks pārdoti atkārtotā izsolē, kā arī vairāki apgrūtināti īpašumi," viņš norāda.
Izpētot atlikušo īpašumu sarakstu, redzams, ka vairums no tiem ir dzīvokļi. Administratoram vēl jāpārdod gan dzīvoklis Aristida Briāna ielā 18a, gan Aleksandra Čaka ielā 143, Rīgā, kā arī trīs dzīvokļi Jūrmalā - Skolas ielā 63A un divi dzīvokļi jaunajā projektā Dzintaru prospektā 42.
Tāpat pagaidām nav izdevies pārdot zemi Rūpniecības ielā, Aizkrauklē, un ēkas paliekas Olaines pagastā un Lubes pagastā, Talsu novadā.
"Vērtīgākie ir īpašumi Jūrmalā, bet tos pagaidām nevar virzīt uz pārdošanu, jo zemesgrāmatā ir aizlieguma atzīmes, ņemot vērā tiesvedības procesu," viņš saka.
Kopumā no Krājbankas maksātnespējas iestāšanās līdz šim atgūti līdzekļi aptuveni 229,1 miljona eiro apmērā, tostarp pērn atgūti aptuveni 56,7 miljoni eiro.
"222,8 miljoni eiro jau ir atmaksāti bankas lielākajam kreditoram - Noguldījumu garantiju fondam, līdz ar to saistības pret fondu ir samazinājušās no 470 miljoniem eiro līdz 247,2 miljoniem," klāsta Fīrmanis, uzsverot, ka valsts parāds ir atmaksāts. Turklāt savus līdzekļus atguvuši 99,8% bankas klientu.
Visvairāk līdzekļu atgūts no aizdevumu atgūšanas un pārdošanas - 173,8 miljoni eiro. Pārdodot nekustamos īpašumus, atgūti 11,8 miljoni eiro, bet pieci miljoni eiro atgūti, pārdodot kustamo mantu.
Kopumā "KPMG Baltics" 2014.gadā organizēja 269 izsoles. Pārdodot bankas mantu, tika gūti 10,6 miljoni eiro, bet, pārdodot bankas meitasuzņēmumu mantu - 968,5 tūkstoši eiro. Tāpat likvidētas arī vairākas meitassabiedrības, atgūstot vairāk nekā 810 tūkstošus eiro.
Administrators turpinājis arī samazināt darbinieku skaitu. Ja gada sākumā bankā vēl strādāja 104 darbinieki, tad beigās - 42. Visvairāk - 12 - darbinieku strādā restrukturizācijas un tiesvedību pārvaldē. Jāpiebilst, ka sākotnēji bankā strādāja vairāk nekā 900 darbinieku.
Pēc Fīrmaņa teiktā, nav iespējams pateikt, cik ilgi vēl turpināsies darbs pie "Krājbankas" likvidācijas un cik lielus līdzekļus kopumā būs iespējams atgūt, jo vairums problēmu, visticamāk, risināmas tiesā. "Pašlaik mēs faktiski ieejam tiesvedību fāzē, kur tikai tiesas ceļā ir iespējams atgūt līdzekļus," viņš skaidro.
Tas, cik daudz līdzekļus izdosies atgūt, būs atkarīgs no tā, kādā mērā tiesas atzīs par vainīgām prettiesiskās darbībās bankas vadību un akcionārus, kā arī personas, kuras tām palīdzēja īstenot prettiesiskās shēmas, un no tā, cik lielā apmērā kriminālprocesā apsūdzētie spēs apmierināt mantiskās prasības pret viņiem, norāda Fīrmanis. Tāpat daudz kas būs atkarīgs no tā, kā veiksies ar vairāku izsniegtu sarežģītu aizdevumu atgūšanu, kā arī ar naudas līdzekļu atgūšanu aptuveni 157 miljonu eiro vērtībā, kas izgāja caur ārvalstu banku korkontiem (korespondējošajiem kontiem), kuri tagad ir tukši.
"Pašlaik soli pa solim šķetinām šo jautājumu. Prasību izskatīšanai tiesās varētu būt nepieciešami vairāki gadi, tāpēc šobrīd nav iespējams prognozēt apjomu un termiņus, kādos naudas līdzekļi varētu tikt atgūti," viņš atzīst.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt "Latvijas Krājbankas" bankrotu. Bankrotu lūdza sākt tās administrators - revīzijas kompānija "KPMG Baltics" -, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
