Latvijas Banka ir izsludinājusi tradicionālo aptauju "Latvijas gada monēta", kurā ikviens aicināts izteikt savu viedokli, kura no 2014.gadā izdotajām kolekcijas monētām uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla un tematiski saistoša. Pērn tika laistas klajā sešas dažādas kolekcijas monētas - "Ainažu jūrskola", "Baltā grāmata", "Baltijas ceļš", "Vecais Stenders", "Gadskārtu monēta" un "Kurzemes baroks".
Kopš 2004.gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo aptauju, par gada monētām atzītas – "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", Riharda Zariņa "Sudraba pieclatnieks", bet 2013.gadā - "Šūpuļa monēta".
Seši pretendenti uz 2014.gada kolekcijas monētas titulu:
"Ainažu jūrskola"
Šī ir pirmā Latvijas eiro kolekcijas monēta, tādējādi arī pēc eiro ieviešanas turpinot dārgmetāla monētu izlaišanas tradīcijas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Monēta veltīta Ainažu jūrskolas dibināšanas jubilejai. Ainažu jūrskolai bija būtiska loma gan jūrniecības attīstībā, gan kopumā nācijas pašapziņas veidošanā. Kopš Ainažu jūrskolas dibināšanas pagājis 150 gadu, un nu brīvas Latvijas pilsoņi izbraukuši visas jūras, izgājuši pasaulē, iestājušies Eiropas Savienībā, piepulcējušies eiro zonai.
Monētas mākslinieks - Ivars Drulle.
"Baltā grāmata"
Monēta veltīta vienam no izcilākajiem latviešu literatūras meistardarbiem - izcilā latviešu literāta Jāņa Jaunsudrabiņa (1877-1962) "Baltajai grāmatai", kuras pirmā daļa izdevuma veidā pie lasītāja nonāca 1914. gadā, bet otrā - 1921. gadā. Tas ir rakstnieka bērnības atmiņu stāstu apkopojums mazā Janča skatījumā un vienlaikus latviešu lauku dzīves pārskats 19. gs. nogales gaisotnē un četru gadalaiku ritējumā, papildināts ar autora zīmējumiem.
No "Baltās grāmatas" šķietami laucinieciskās Janča mācības izaug mūsdienās vitāli svarīgais un patriotiskais Jaunsudrabiņa aicinājums "Piemini Latviju!". Šī ir simtā Latvijas Bankas izdotā kolekcijas monēta un otrā kolekcijas monēta ar eiro nominālu.
Monētas māksliniece - Sandra Krastiņa.
"Baltijas ceļš"
Monētas sižets veltīts pasaules mērogā unikālai akcijai 1989. gada 23. augustā, kad aptuveni 2 miljoni baltiešu sadevās rokās 600 km garā ķēdē, kas uz 15 minūtēm savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu.
Šī akcija pievērsa visas pasaules uzmanību vēsturiskajai netaisnībai un apliecināja, ka brīvības un neatkarības ideja šo tautu prātos un sirdīs ir dzīva. Nevardarbīgās cīņas leksikonā Atmodas, Tautas frontes, Dziesmotās revolūcijas ietverto vēstījumu nu papildināja vēl viens tautu gribas un sapņu apliecinājums - Baltijas ceļš. Tas bija kā neformāls referendums, kas okupācijas varai skaidri nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību vēlmē atgūt brīvību un atjaunot reiz atņemto neatkarību.
Grafiskais dizains - Visvaldis Asaris, bet plastiskais veidojums - Ligita Franckeviča.
"Vecais Stenders"
Vecais Stenders ir 18. gs. Apgaismības laikmeta darbinieks, kuru uzskata par latviešu laicīgās literatūras dibinātāju - viņš sacerēja pasakas, fabulas, stāstus un ziņģes, veidoja latviešu ābeces, radīja kultūrnācijas izveidei būtiskus darbus - latviešu valodas gramatiku un latviešu-vācu un vācu-latviešu valodas vārdnīcu.
Izcilākais Vecā Stendera darbs ir "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" (1774) - faktiski pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā. Tajā skaidrotas dabas parādības, izklāstīti fizikas un astronomijas pamatprincipi, arī Zemes griešanās ap savu asi un ap Sauli, sniegtas pamatatziņas par meteoroloģijas, zooloģijas, botānikas, ķīmijas un ģeogrāfijas jautājumiem, rakstīts par kalniem un tuksnešiem, zemestrīcēm un vulkāniem, jūrām un upēm.
Grafiskais dizains - Aigars Ozoliņš, bet plastiskais veidojums - Jānis Strupulis.
"Gadskārtu monēta"
Monētas aversā redzama saule, ap kuru aplī kārtoti četriem gadalaikiem raksturīgo lauku darbu veicēju tēli, bet gar monētas malu aplī izvietoti visu gadalaiku noslēdzošo mēnešu senie nosaukumi. Savukārt monētas reversā attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums - kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem -, bet ap to aplī kārtoti latviešu gadskārtu ieražas raksturojošie tēli. Gar monētas malu aplī izvietoti gadskārtu nosaukumi.
Ar gadalaiku miju saistītas etnogrāfiskās un folkloras tradīcijas, gadalaiku norisēm pakārtoti teju visu cilvēku dzīves un darba ritmi. Latvijas dabas izjūta caur gadalaiku miju veido Dzimtenes un Tēvzemes mīlestības pamatus.
Grafiskais dizains - Arvīds Priedīte, bet plastiskais veidojums - Ligita Franckeviča.
"Kurzemes baroks"
Baroka laikmets Latvijai atstājis īpaši bagātu kultūras mantojumu. 17. un 18. gs. celtās Kurzemes baznīcas pieder pie vērtīgākā, kas tapis Latvijas teritorijā vēsturisko stilu periodā. Pats lielākais Kurzemes baroka ansamblis (1704-1709) savulaik atradās Lestenes baznīcā. Vienā stilā darinātais altāris, kancele, biktssols, baznīcēnu soli un ērģeļu prospekts bija Nikolausa Sēfrensa darbnīcas pēdējais darbs.
Baznīca 1945. gada februārī cieta padomju artilērijas apšaudēs. 1961. gadā darbību pārtrauca Lestenes evaņģēliski luteriskā draudze, bet 1964. gadā izdemolētās iekārtas paliekas tika aizvestas uz Tukuma muzeju, savukārt Lestenes baznīcā 1967. gadā ierīkoja graudu kalti. Kopš 1982. gada Lestenes baznīcas iekārtas fragmenti daļēji restaurētā veidā bija apskatāmi Rundāles pils muzejā. Tagad sākta baznīcas ēkas atjaunošana un kokgriezumu iekārtas restaurācija, lai to pakāpeniski nogādātu atpakaļ Lestenē.
Grafiskais dizains - Laimonis Šēnbergs, bet plastiskais veidojums - Ligita Franckeviča.
Kā nobalsot?
Savu izvēli var izdarīt Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv un www.draugiem.lv/latvijasbanka vai aizpildot anketas Latvijas Bankas ēkās K. Valdemāra ielā 2A un 1B, Rīgā, kā arī Liepājas filiālē.
Tāpat balsošanas anketas ir izvietotas grāmatnīcās "Valters un Rapa" (Aspazijas bulvārī 24 un tirdzniecības centros "Domina" un "Sky&More"), Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijas un izstāžu zālēs Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Mākslas akadēmijā Kalpaka bulvārī 13, Rīgā, Rīgas numismātikas salonā Teātra ielā 4, Rīgā, atsevišķās Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Kuldīgas, Madonas, Preiļu, Ventspils bibliotēkās un Rīgas Centrālajā bibliotēkā. Aptauju informatīvi atbalsta Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, biznesa augstskolā "Turība", Banku augstskola, Daugavpils Universitāte un Rēzeknes Augstskola. Latvijas Banka nodrošina iespēju piedalīties aptaujā ar viedtālruņu palīdzību - informācijas materiāliem pievienoti QR kodi, kas ar mobilās ierīces starpniecību ļaus nokļūt balsošanas lapā.
Aptaujas rezultāti tiks paziņoti noslēguma pasākumā 28. aprīlī un divu dienu laikā publicēti Latvijas Bankas interneta vietnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!