Lai novērstu nodokļu nemaksāšanu, no šā gada uzņēmumu valdes locekļiem noteikta personīga atbildība par nodokļu parādiem - izpildoties vairākiem nosacījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs pieprasīt valdes loceklim segt uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu saistības.
VID apliecina, ka tur savu solījumu neuzsākt jaunās likuma normas par valdes locekļu atbildību piemērošanu, pirms kārtība, kādā tas notiks, nav tikusi izdiskutēta ar organizāciju pārstāvjiem.
"Procesam jābūt saprotamam visām iesaistītajām pusēm, bet dialogam - konstruktīvam," norāda VID.
Tikmēr uzņēmēju pārstāvji pauž bažas par ietekmi uz godīgajiem uzņēmējiem un to, ka profesionāli cilvēki vairs nevēlēsies kļūt par valdes locekļiem, kur var nākties par citu kļūdām maksāt ar savu mantu.
Pauze līdz vasarai
VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora vietniece Santa Garanča portālam "Delfi" skaidroja, ka reāli VID normu varētu sākt piemērot šā gada vasarā - tikšanās un apspriedes ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām un to biedriem plānots turpināt līdz pat aprīlim, savukārt pēc tam nepieciešams laiks jaunās kārtības apstiprināšanai.
VID uzsver, ka jaunā kārtība varētu attiekties vien uz nelielu skaitu uzņēmumu - proti, VID cer, ka valdes locekļi izmantos jau tagad normatīvajos aktos paredzētās iespējas risināt nodokļu nomaksas grūtības, piemēram, slēdzot vienošanos ar VID par kavēto nodokļu maksājumu atmaksas termiņa pagarināšanu, un lēmumi par to, ka kāda uzņēmuma valdes loceklim būs jāatmaksā uzņēmuma nokavētie nodokļu maksājumi, tiks pieņemti vien dažos gadījumos.
"Jāņem vērā, ka arī citu valstu pieredze liecina - normu par personisko atbildību ieviešana darbojas preventīvi," sacīja Garanča.
Vērtējot uzņēmēju bažas par to, ka, ieviešot normu, paredzēts gūt konkrētus ieņēmumus - šā gada budžetā - septiņus miljonus eiro, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsvēra, ka šāda prognoze vēl nenozīmē obligāti to, ka šādi ieņēmumi budžetā tiks iekasēti personīgi no valdes locekļiem.
Plānotos papildu ieņēmumus iecerēts gūt no normas preventīvās ietekmes - panākot vairāk labprātīgu vienošanos, nodokļu atmaksu maksātnespējas procesa rezultātā u.tml., norādīja Garanča.
Pārāk daudz būs uz spēles
Uzņēmēju galvenie iebildumi saistīti ar to, ka neesot skaidrs, kā normas par valdes locekļiem tiks realizētas dzīvē.
"Atbalstot cīņu pret ēnu ekonomiku un negodprātīgiem nodokļu maksātājiem, kuri nenoliedzami padara mazāk konkurētspējīgus godprātīgos tirgus dalībniekus, Latvijas Darba devēju konfederācija (LLDK) tomēr uzskata, ka valdes locekļu personiskās atbildības noteikšanas un piemērošanas kārtībā ir daudz riska faktoru, lai to varētu uzskatīt par pilnīgu un adekvātu risinājumu," klāstīja LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Pēc viņas teiktā, līdz ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumiem tiek radīts līdz šim nebijis precedents, kurā tiek nojauktas juridisku un fizisku personu atbildības robežas.
"Tā rezultātā pastāv risks, ka profesionāli, labi izglītoti, erudīti un uzņēmīgi cilvēki gluži vienkārši nevēlēsies veidot savus uzņēmumus vai pildīt lielo uzņēmumu vadītāju pienākumus, jo pārāk daudz tiek likts uz spēles. Turklāt ne vienmēr šāds risks var rasties cilvēka paša rīcības dēļ, bet to var ietekmēt arī akcionāru savstarpējās attiecības, vēsturiski notikumi uzņēmumā u.c.," skaidroja Menģelsone.
Tikšanās laikā ar VID uzņēmēju pārstāvji vērsa uzmanību uz vairākiem neskaidriem aspektiem, piemēram, kā atbildība tiks sadalīta, ja nodokļu parādi izveidojušies viena valdes locekļa darbības laikā, bet vēlāk viņš vairs nedarbojas uzņēmumā. Tāpat nav skaidrs, kāda būs VID rīcība, ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi.
Turklāt nav norādīti nekādi ierobežojumi aktīvu apmēram, kas tiek nodots saistītajai personai - vai tas ir samērojams ar parādu apjomu un konkrētās lietas tirgus vērtību.
Ja nodokļu maksājumu parāds atklāts audita laikā - jaunā valde ir atbildīga par vecās paveikto, secināja Menģelsone.
Sola iespēju skaidrot
VID analizēs, kura valdes locekļa darbošanās laikā nodokļu parāds izveidojies, un visi valdes locekļi varēs sniegt dokumentus, pierādījumus, uzsvēra Garanča. Ja, piemēram, valdes loceklis uzņēmumu vairs nepārstāv, viņam būs iespēja iesniegt dokumentus, kas to pierāda. Ja personai vairs nebūs pieejas šiem dokumentiem, tos iegūs pats VID.
Pēc "Lattelecom" Juridiskās daļas vadītāja Toma Meisīša ierosinājuma VID arī apņēmies, patstāvīgi iegūstot pierādījumus, piedāvāt iespēju bijušajiem valdes locekļiem ar tiem iepazīties un sniegt savu skaidrojumu.
"Ir jāpiesaista bijušie valdes locekļi, jo varbūt, piemēram, viņi atceras, ka bijis vēl kāds dokuments vai tieši pretējo - kādu dokumentu nav parakstījuši," klāstīja Meisītis.
Bažas saistītas arī ar to, ka likuma prasības skars ne tikai "tukšos" uzņēmumus, bet arī tos, kas strādā, maksā nodokļus utt., piebilda Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ingūna Ābele.
Investori pauda viedokli - jau audita rezultātā tiek sagatavots uzrēķins, ko uzņēmums nespēj samaksāt, vieglākais ceļš pat varētu būt iesniegt maksātnespēju un sākt jaunu dzīvi. "Tiek radīta klientu bāze maksātnespējas kolhozam," sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.
Skaidrs process
Saskaņā ar VID skaidroto par to, kā tiks izvērtēta valdes locekļa atbildība par uzņēmuma parādiem, vispirms tiek sagatavots akts par piedziņas neiespējamību. Tad VID mēneša laikā izvērtē, vai uzņēmuma parāds pārsniedz 18 tūkstošus eiro un vai uzņēmums atbilst pārējiem noteiktajiem kritērijiem - uzņēmumam ir paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanās nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai. Tāpat jākonstatē, ka kapitālsabiedrība nav izpildījusi pienākumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.
Ja uzņēmums atbilst visiem kritērijiem, tiek izteikts brīdinājums un uzņēmējam ir vairākas iespējas - samaksāt parādu, iesniegt maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu vai arī iesniegt nepieciešamos dokumentus. Tāpat valdes loceklis var informēt, ka nespēj iesniegt dokumentus, jo viņam nav tiesību tiem piekļūt. Šajā gadījumā VID sāk meklēt pierādījumus, kā arī izvērtēt tos.
Ja valdes loceklis dokumentus neiesniedz vai informē, ka nevar iesniegt pierādījumus, jo dokumentu stāvoklis neļauj gūt nepieciešamo priekšstatu, VID pieņem lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu. Faktiska parādu piedziņa tiek uzsākta tikai pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās.
Visa procesa laikā ir iespējams situāciju mainīt, uzsvēra VID. "Šī norma ir galējais variants, ja atsavināti īpašumi," uzsvēra Pētersone. Viņa skaidroja, ka godīgs uzņēmējs izmantos plašās iespējas nokavētos nodokļu maksājumus atmaksāt citā veidā, piemēram, pagarināt nodokļu parādu maksājumu samaksas termiņu.
Turklāt būtisks faktors ir uzņēmuma aktīvu atsavināšana kādai saistītajai personai, apliecināja Garanča.
Prognozē ļoti nedaudzus gadījumus
Lai novērstu bažas par katra inspektora individuālu pieeju vai pat ieinteresētību, VID ir noteikti konkrēti inspektori, kas specializēsies un strādās tieši arī šīm lietām. Lēmumu projektu būs jāprezentē vairākām augstākām VID amatpersonām, tostarp Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktoram, kurš arī pieņems galīgo lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu.
Savukārt veidot jaunu struktūrvienību nav plānots: "Jaunas struktūrvienības veidošana netiek plānota, VID ar nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas lietām strādās esošo resursu ietvaros," norādīja Pētersone.
"Ar šīm lietām strādās seši inspektori, kas ir pietiekams skaits, jo, piemēram, par riska personām saistībā ar nodokļu parādu nenomaksu pērn atzītas 219 personas. Tas arī nodrošinās inspektoru specializāciju minētajos jautājumos. Prognozējam, ka saistībā ar valdes locekļu atbildību būs jāizvērtē aptuveni tikpat daudz lietu, taču gala lēmumi varētu tikt pieņemti "uz roku pirkstiem" saskaitāmos gadījumos," viņa uzsvēra.
Iekšējo noteikumu jautājums
Uzņēmēju kritika saistīta arī ar to, ka valdes locekļu atbildības noteikšanas kārtība iecerēta kā iekšējs normatīvais akts, kas var mainīties atkarībā no situācijas valstī, VID vadības maiņas utt.
Uzņēmēju ieskatā, šo kārtību labāk būtu noteikt Ministru kabineta (MK) noteikumu veidā. "Mēs neuzskatām, ka MK noteikumi ir nemainīgs, pastāvīgs dokuments, kurā izmaiņas nav iespējamas. Tomēr MK noteikumu grozījumi ir ļoti caurspīdīgs process, kuram ikviens - īpaši organizētā biznesa sabiedrība - spēs savlaicīgi izsekot," skaidroja Menģelsone.
Savukārt VID iekšējos dokumentus, pat ja tie tiek publicēti mājaslapā, esot iespējams mainīt pēc nepieciešamības, un uzņēmēji nevēlētos piedzīvot situāciju, kad tie ir grozīti, bet uzņēmējiem tiek pateikts "tie bija publicēti, paši vainīgi, ka neredzējāt".
Tikmēr Pētersones ieskatā šāda iecere nav atbalstāma, jo MK noteikumos procedūra netiek aprakstīta tik precīzi un detalizēti, norādot tikai galvenās vadlīnijas. VID iekšējo kārtību pēc apstiprināšanas plānots publicēt VID mājaslapā, tādējādi tā būs saistoša trešajām personām, apliecināja VID vadītāja.
Jau vēstīts, ka no šā gada uzņēmumu valdes locekļiem noteikta personīga atbildība par nodokļu parādiem. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz, ka, izpildoties vairākiem nosacījumiem, Valsts ieņēmumu dienests varēs pieprasīt valdes loceklim segt uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu saistības.
Partijas "Latvijas attīstībai" pārstāvji iepriekš iesniedza pieteikumu Satversmes tiesai, lūdzot atzīt par spēkā neesošu tiesību normu par valdes locekļu personīgo atbildību par kavētajiem nodokļu maksājumiem. Pēc partijas teiktā, norma neatbilst vairākiem Satversmes pantiem, taču Satversmes tiesa atteicās ierosināt lietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
