No "ABLV" iesnieguma tiesā noprotams, ka banka vēlas atvērt savu filiāli ASV pilsētā Ņujorkā. Raidījums secina, ka, negodprātīgi izmantojot žurnālistu vārdus, "ABLV" cenšas iekarot ASV tirgu.
Pirms pusotra gada starptautiskajos medijos plaši izskanēja "ABLV" un "Reģionālās investīciju bankas" nosaukumi. ASV nevalstiskās organizācijas "C4ADS" veiktais pētījums "Odesas tīkls" atklāja, ka Latvijas bankām ir bijusi noteikta loma Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecības darījumos un līdzdalība naudas atmazgāšanā. Par to ziņoja arī mediji Latvijā. Ziņojumā izcelta Latvijas banka "ABLV", kurai, pēc autoru domām, ir "cieši sakari ar "Odesas tīklu"".
Pētījuma autori norāda arī uz aizdomām par naudas atmazgāšanu. Kā apliecinājums tam esot "ABLV" sniegtais finansiālais atbalsts ikgadējās starptautiskās transporta konferences "Jūras dienas Odesā" organizēšanai, kā arī bankas vadības biežā viesošanās dažādās transporta konferencēs Ukrainā. Šajās sanāksmēs piedalījušies arī ar ieroču tirdzniecību saistītie uzņēmumu pārstāvji.
Pētījuma autori secinājuši, ka daļa no ieroču tirdzniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem darījumos izmantojuši "ABLV". Dažus mēnešus vēlāk Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņoja, ka tā nav konstatējusi bankas saistību ieroču tirdzniecības darījumos.
Taču pērn augusta beigās "ABLV" vērsās ar prasību pret pētniekiem tiesā ASV. Šajā iesniegumā pēkšņi parādījušies Latvijas Televīzijas žurnālistu vārdi. "De facto" gan norāda, ka abām žurnālistēm ar organizācijas pētījuma saturu nav nekādas saistības.
"ABLV" iesniegumā tiesā uzskaitītas pēc tās domām nepatiesi paustās organizācijas "C4ADS"ziņas par banku. Iesniegumā minēts, ka organizācijai esot sakari ar pētnieciskajiem žurnālistiem Latvijā. Tāpat vilktas paralēles starp dažādiem cilvēkiem un notikumiem. Piemēram, rakstīts, ka ir uzsākta tiesvedība pret Ilmāru Poikānu jeb Neo par nelegālu datu iegūšanu un to publicēšanu. Tāpat pieminēts, ka žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā veikta kratīšana. Taču noklusēts par to, ka pirmās instances tiesa Poikānu attaisnoja, bet Nagla uzvarēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Vēl mīklaināka ir žurnālistes Ingas Spriņģes pieminēšana "ABLV" iesniegumā tiesai. Viņai esot saistība ar laikrakstu "The Washington Post", kurā publicēts raksts par "Odesas tīklu", tomēr Spriņģe laikrakstā strādājusi vien praksē.
Bankas iesniegumā tiesai lasāms: ,,Ziņojuma plašā izplatība un tā publicēšana ir sagrāvusi un turpina graut iespējamās jaunās "ABLV" biznesa iespējas Amerikas Savienotajās Valstīs un visā pasaulē, jo daudzi biznesā iesaistītie un korespondentbanku partneri ir tikuši maldināti ar tajā paustajām nepatiesajām apsūdzībām. It sevišķi ziņojuma publicēšana Ņujorkā ir sagrāvusi "ABLV" centienus nodibināt korespondentbankas attiecības ar vairākām Ņujorkas finanšu iestādēm, tāpat tas ir traucējis "ABLV" centieniem atvērt filiāli Ņujorkā."
Lai ārvalstu banka atvērtu filiāli ASV viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir, ka finanšu iestādei nedrīkst būt saistības ar "naudas atmazgāšanas" darījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
