Vēl daudz neskaidrību par izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanas regulējumā  (7)

Likumprojektu par 9% nodokļa likmes piemērošanu mikrouzņēmumiem pirmajos trīs to darbības gados, ja tiks atrisināts jautājums par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem, bija iecerēts galīgajā lasījumā izskatīt 16.aprīļa Saeimas sēdē. Ņemot vērā, ka rīt sāksies pārtraukums starp parlamenta sesijām, deputāti vēlējās šodien pabeigt likumprojekta izskatīšanu, lai to varētu pieņemt 16.aprīļa sēdē.

Tomēr par vairākiem jautājumiem šodien komisijā bija domstarpības, un lēmumi par atsevišķiem priekšlikumiem netika pieņemti. Komisija plāno sanākt sesiju starplaikā, 9.aprīlī plkst.10. Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) gan šaubījās, vai deputāti šajā sēdē paspēs izskatīt visus priekšlikumus izmaiņām mikrouzņēmumu regulējumā.

Šadurskis šodienas sēdē arī atgādināja klātesošajiem, ka 9% mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšanai nepieciešami aptuveni septiņi miljoni eiro un valdība ir radusi avotu šiem līdzekļiem. Vienlaikus valdība paredzēja trīs nosacījumus 9% nodokļa likmes saglabāšanai - no 2016.gada paredzēt pakāpenisku minimālo sociālo iemaksu sliekšņa ieviešanu par mikrouzņēmumu darbiniekiem, definēt nozares, kurās var darboties mikrouzņēmumi, kā arī noteikt, ka 9% likme piemērojama konkrētu laiku. Ja šie nosacījumi netiek izpildīti, tad finansējuma šādām izmaiņām nebūs, akcentēja politiķis.

Tomēr, vērtējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvju vadīto ministriju - Labklājības un Ekonomikas (EM) - priekšlikumus likumprojektam, Šadurskis norādīja uz atšķirīgu pozīciju, nekā iepriekš pauda valdība. Viņš arī atgādināja, ka darba grupā bija panākta vienošanās par šiem kritērijiem, bet tagad viņam radies iespaids, ka "daži kolēģi ieviesa arī slepeno vienošanos protokolu" bez obligāto minimālo sociālo iemaksu noteikšanas un nozaru definēšanas. "Šādā spēlē neesmu gatavs piedalīties," rezumēja komisijas vadītājs.

Atbildot uz šo repliku, EM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) vēlējās atsaukt savus priekšlikumus, tomēr Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka ministrijas vārdā iesniegtos priekšlikumus būtu jāatsauc ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS). Putra pauda pārliecību, ka tas tiks izdarīts.

Plašas debates komisijas sēdē izraisīja Finanšu ministrijas priekšlikums paredzēt, ka Ministru kabinets nosaka nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību vai komercdarbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs izvēlēties un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, ierobežojot nozaru atbilstību mikrouzņēmumu nodokļa mērķim un mazinot risku, ka mikrouzņēmumu sniegtais pakalpojums varētu radīt apdraudējumu sabiedrībai. Savukārt EM piedāvāja noteikt, ka šis ierobežojums neattiecās uz uzņēmumu darbības pirmajiem trīs gadiem.

Deputāti šodien nolēma neturpināt izskatīt priekšlikumus un atgriezties pie likumprojekta un priekšlikumiem 9.aprīlī. Kopumā likumprojektam uz galīgo lasījumu iesniegts vairāk par 20 ierosinājumiem, un deputāti šodien apstājās pie septītā priekšlikuma.

Kā ziņots, Saeimas otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz - ja izmaiņas par obligātām sociālajām iemaksām netiks ieviestas, tad mikrouzņēmumu nodokļa likmi nākamajos gados iecerēts paaugstināt. Tāpat grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz valdībai noteikt nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli.

Jau ziņots, ka Saeima iepriekš nolēma pagarināt pirmā ceturkšņa mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu - tas šogad būs no 15.maija līdz 25.maijam.

Saeima 2013.gada novembrī grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%.