Lai arī AS "Citadele banka" ("Citadele") pagājušā gadā strādāja ar ievērojamu peļņu, valsts bankas pārdošanas darījumā nenopelnīs vairāk par solītajiem 74 miljoniem eiro, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Bankas pārdošana noslēgsies šomēnes. "Citadeles" vadība šonedēļ paziņoja, ka pagājušajā gadā banka ar meitaskompānijām sasniedza lielāko peļņu savas darbības laikā - vairāk nekā 32 miljonus eiro. Tas ļāvis izteikt minējumus, vai nepalielināsies bankas akciju pārdošanas cena un valsts ieguvums no darījuma.
"Nekā personīga" gan noskaidrojis, ka, visdrīzāk, optimistiskās prognozes nepiepildīsies. Proti, peļņa nav bijusi vienīgā prasība pērn rudenī ar amerikāņu investoriem noslēgtajā līgumā. Mērķi, kas bankai bija jāsasniedz, bijuši pārāk ambiciozi un valsts vairāk par jau izskanējušajiem 74 miljoniem eiro šajā darījumā nenopelnīs.
Pēc bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Gunta Beļavska skaidrotā, gūtā peļņa ir ilgā darba rezultāts.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atklāj, ka uzrakstījusi ASV investīciju kompānijas "Ripplewood" vadītājam Timam Kolinsam, paužot viedokli, ka bankai ir labi 2014.gada rezultāti, un lūdzot to ņemt vērā, nosakot gala cenu.
Iepriekš Latvija par saviem 75% bankas akciju piekrita saņemt 74 miljonus eiro. Tomēr galīgo darījuma cenu bija plānots noteikt šogad pēc bankas gada pārskata sagatavošanas.
Patlaban ar "Citadeles" gada pārskatu iepazīstas pircēja revidenti un neatkarīgs auditors. "Līgumā bija atruna, ka darījuma cena pie īpaši labiem bankas gada rādītājiem var pieaugt par ierobežotu summu - pieciem miljoniem eiro. Taču mūsu rīcībā ir ziņas, ka tos valsts neiegūs. Līgumā iekļauta formula, kurā noteicoša ir ne tikai bankas peļņa, bet arī tās pašas kapitāls un rezerves sliktiem kredītiem," norāda "Nekā personīga".
Nav iespējams pateikt, vai darījuma gala cena palielināsies vai samazināsies, jo bankai noteiktie mērķi, kas ir līgumā, ir diezgan ambiciozi, atzīst Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs. Vienlaikus viņš neizslēdz, ka pie šādas peļņas valsts arī varētu saņemt mazāku summu par 74 miljoniem eiro.
"Būs ļoti grūti investorus piedabūt pozitīvā virzienā. Bet, kāpēc lai to nemēģinātu darīt?" norāda Straujuma.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto plānu bankas pārdošanas process bija jānoslēdz pagājušajā mēnesī. Tomēr tas aizkavējies, jo Eiropas Centrālā banka vēl vērtē "Citadeles" pircēju reputāciju un viņu naudas izcelsmi. Visticamāk, investori saņems pozitīvas rekomendācijas, jo viņu vidū ir, piemēram, bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Pols Vokers un bijušais Pasaules bankas prezidents Džeims Volfensons.
Pēc darījuma pilnīgas pabeigšanas divi no Kolinsa darījuma partneriem - kanādietis Džeimss Balzilī un bijušais Japānas bankas "Shinsei" izpilddirektors Dhanandžaja Dvivedi - ieņems bankas uzraudzības padomes locekļu amatus. Līdz šim bankas padomi vadīja ar partiju "Vienotība" saistītais Klāvs Vasks, piebilst raidījums.
Pirms vairākiem gadiem sāktais bankas "Citadele" pārdošanas process noslēguma fāzē iegāja šoruden un izpelnījās kritiku gan sasteigtības un slepenības, gan piedāvājuma zemās cenas dēļ. Neticība vēl vairāk pieauga, kad atklājas, ka "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības politiķi ar "Citadeles" potenciālā pircēja "Ripplewood" oficiālo pārstāvi Latvijā kopīgi lidoja atpūtas braucienā uz Gruziju.
To, ka bankas pārdošana bija politisks darījums, liecina arī līguma parakstītāju - Privatizācijas aģentūras - valdes locekļu īpašie darba līgumi. Gadījumā, ja kāds gribētu sūdzēties, ka viņu parakstītais darījums nesis zaudējumus, aģentūras pārstāvji par to neatbildētu, norāda "Nekā personīga".
"Citadeles" darījumu turpina vērtēt Saeimas izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Beļavskis norāda, ka pēc finanšu standartiem darījums bijis izdevīgs. "Ņemot vērā situāciju, kāda bija eirozonā, ņemot vērā, kāda bija situācija reģionā, salīdzinošos darījumos. Vai tas bija veiksmīgs? Par veiksmi runā tad, ja paveicās. Droši vien nodokļu maksātājiem nepaveicās, ka sakrita tie visi apstākļi vienā gadā," viņš atzīst.
"Es uzskatu, ka tas bija ekonomisks darījums ar politisku pieskaņu," vērtē Straujuma. Paužot personīgo viedokli, viņa norāda, ka Latvijai ir svarīgi dažādot banku sektoru - skandināvu, krievu izcelsmes bankām bija vajadzīgs trešais spēlētājs un perspektīvā Latvijai tas nesīšot labumu.
Miljoni no bankas pārdošanas gan nenonāks valsts kasē, bet tiks nokārtotas saistības pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kas savulaik ieguldīja bankas "Parex" glābšanā.
""Parex" projekts kopumā būs mīnusā, kā arī mēs esam teikuši. Mēs skatāmies uz zaudējumiem vismaz pusmiljarda eiro apmērā. Tā būs maksa par finanšu sistēmas stabilizēšanu 2009.gadā," saka Loginovs.
Jau vēstīts, ka 2014. gadu kopā ar meitassabiedrībām "Citadele" noslēgusi ar 32,4 miljonu eiro peļņu.
Saskaņā ar 2014.gada 5.novembrī parakstīto bankas "Citadele" akciju pirkuma līgumu "RA Citadele Holdings LLC" un 12 starptautisku investoru grupa vēlas iegūt visu valsts īpašumā esošo bankas daļu jeb 75% akciju mīnus viena akcija.
Pašlaik bankas valstij piederošo akciju pārdošanas darījums tuvojas noslēgumam un tā pabeigšanai nepieciešama banku uzraudzības iestāžu piekrišana līdzdalības iegūšanai. Banku uzraudzības iestādes turpina izskatīt dokumentus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
