Ārējo risku dēļ budžetam būs jauni 'rāmji' - mazāka izaugsme, lielāks deficīts, lemj valdība  (5)

Valdības apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2015.-2018. gadam paredzēts, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) 2015. gadā pieaugs par 2,1%, savukārt 2016. gadā - par 3%.

Vidējā termiņā, ārējai nenoteiktībai mazinoties, izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu - 2017. un 2018. gadā IKP pieaugs par 3,6% gadā.

Tāpat pieaudzis prognozētais budžeta deficīts - 2015. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts prognozēts 1,5% no IKP, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk kā bija plānots iepriekš. Savukārt 2016. gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no IKP un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. 

2017. un 2018. gadā deficīts plānots fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamajā apjomā - attiecīgi ir 1,3% un 1,7%.

"Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir jābūt ļoti piesardzīgai savās prognozēs un budžeta līdzekļu izlietojumā," uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (V), atkārtoti aicinot ministrijas primāri vērtēt iespējas īstenot strukturālās reformas savās nozarēs, nevis prasīt papildu finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām, jo "nākamā gada valsts budžeta veidošanas process nebūs viegls".

FM uzsver, ka Stabilitātes programma sagatavota augstas ekonomiskās un ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos, kā arī laikā, kad Eiropas Komisija (EK) pārskata līdz šim piemērotos fiskālās disciplīnas noteikumus. Tāpat budžeta deficīta mērķus ietekmē EK makroekonomiskās prognozes, kas tiks precizētas maijā.

"Līdz ar to pastāv augsta varbūtība, ka rudenī, kad tiks strādāts pie nākamā gada valsts budžeta, makroekonomiskās un fiskālās prognozes atšķirsies no tām, kas izmantotas, sagatavojot šo Stabilitātes programmu," norāda ministrijā.

Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam 15. aprīlī plānots izskatīt un apstiprināt Saeimas Eiropas lietu komisijā un iesniegt Eiropas Komisijai.

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis katru gadu aprīlī iesniedz Stabilitātes programmas vai Konverģences programmas, kurās dalībvalstis sniedz budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē šīs prognozes tekošajam gadam. Uz šī dokumenta pamata EK vērtē valstu publisko finanšu veselību un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.

Dokumenta iesniegšana aprīlī dod iespēju ņemt vērā EK viedokli par Stabilitātes programmu, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2016.-2018. gadam un valsts budžetu 2016. gadam.