"Ja paskatāmies, kā izskatās plānotais OIK pieaugums bez atbalsta mehānisma, tad nākamajos četros gados ir paredzēts, ka komponente varētu būtiski pieaugt, pamatojoties uz iepriekš izsniegto zaļās enerģijas atbalstu [ražošanas atļaujām]. Ja visi izmantos iespējas, tad līknes nav diezgan optimistiskas," atzina Reizniece-Ozola.
Pēc viņas teiktā, liela daļa no OIK kāpuma jau ir paredzēta nākamā gada valsts budžetā ar iezīmētu kompensācijas mehānismu, tāpāt daļu paredzēts segt ar ieņēmumiem no subsidētās enerģijas nodokļa, kam gan akceptu vēl nav devusi Eiropas Komisija. "Vēl paliek maza delta, kas nav nosegta nedz no viena, nedz no otra pasākuma. Ja visi izmanto izsniegto atbalstu, tad mums ir jādomā, vai izvēlamies segt visu OIK palielinājumu," teica ministre.
"Latvenergo" strādā pie priekšlikumiem attiecīgajai problēmai, taču pagaidām tie vēl esot "pārāk zaļi", lai komentētu, teica ministre.
Atbilstoši Latvijā īstenotajai enerģētikas politikai galapatērētāji maksā ne tikai par elektroenerģiju, tās pārvadi, sadali un tirdzniecību, bet veic arī atbalsta maksājumus par koģenerācijā un no atjaunojamajiem energoresursiem ražotajai elektroenerģijai. Starpība starp iepirkuma tarifiem un elektroenerģijas tirgus cenu veido OIK.
OIK mainās ik gadu, to aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķir EM. Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un cenu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi - tie nosaka arī elektroenerģijas iepirkuma cenu. Tā ir diferencēta atkarībā no resursu un elektrostacijas veida.
No šā gada aprīļa OIK nemainījās un palika 0,02679 eiro par kilovatstundu (EUR/kWh).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
