Mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas veicinās ēnu ekonomikas pieaugumu, brīdina LDDK  (23)

Viņi gan nevarēja norādīt, par cik procentiem varētu pieaugt ēnu ekonomikas īpatsvars, taču bija vienisprātis, ka gadījumā, ja izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā apstiprinās, tas radīs uzņēmējiem birokrātiskas grūtības, piemēram, grāmatvedības procesu veikšanā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka likumdevējs rada sarežģītu nodokļa piemērošanu līdzšinējās sistēmas vienkāršības vietā, vienlaikus paaugstinot reālo nodokļu un citu maksājumu apjomu vēl augstāk, nekā tas paredzēts pašreizējā, spēkā esošajā likuma redakcijā.

Meņģelsone skaidro, ka patlaban spēkā esošā, 2013.gadā pieņemtā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma redakcija paredz, ka nodokļa likme 2015.-2017.gadā pakāpeniski pieaug no sākotnējiem 9% līdz 15% no uzņēmuma apgrozījuma, pieaugumu novirzot mikrouzņēmumu darbinieku sociālajai apdrošināšanai, kas līdz šim bijis viens no mikrouzņēmumu nodokļa režīma vājajiem punktiem.

Savukārt jaunajā redakcijā spēkā plānots atstāt 9% likmi, tomēr režīmu iecerēts sarežģīt, nosakot nozares, kurās mikrouzņēmumu nodokļa režīms nebūtu piemērojams, nosakot obligātās minimālās sociālās iemaksas par katru darbinieku, kā arī citus ierobežojošus kritērijus darbībai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā.

Kā atzīmēja LDDK eksperts Pēteris Leiškalns, izmaiņu apstiprināšanas gadījumā pirmajā gadā mikrouzņēmēji būs ieguvēji, jo viņiem nodokļos būs jāmaksā mazāk nekā pirms izmaiņu veikšanas. "Savukārt valsts budžetam garām ies aptuveni septiņi miljoni eiro." Tomēr situācija būtiski mainīsies turpmākajos gados, kad mikrouzņēmumu izmaksas, gluži otrādi, pieaugs.

Runājot par grūtībām uzņēmējiem, Leiškalns norādīja, ka, piemēram, uzņēmumam, kura apgrozījums ir 7000 eiro gadā, patlaban nodokļos jāsamaksā 630 eiro. Taču pēc izmaiņu pieņemšanas nodokļos maksājamā summa šādam uzņēmumam divu gadu laikā pieaugs līdz 1630 eiro. Saskaņā ar līdzšinējo kārtību tie būtu tie paši 630 eiro gadā.

Šāds izmaksu pieaugums ir saistīts ar darbaspēka izmaksu pieaugumu, ko paredz likumā iecerētais nosacījums, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu.

Meņģelsone uzsvēra, ka šīs izmaiņas pēc būtības nozīmē, ka uzņēmējiem tiks atņemta iepriekš "sniegtā roka". "Sanāk, ka likumdevējs ar vienu roku dod, bet pēc tam ar divām ņem atpakaļ."

Jau vēstīts, ka Saeima galīgajā lasījumā izmaiņas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā skatīs nākamās nedēļas sēdē.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par 9% nodokļa likmes piemērošanu mikrouzņēmumiem pirmajos trīs to darbības gados. Likumprojekts paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.

Likumā paredzēts arī ietvert nosacījumu, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kura aprēķināta no minimālās algas.

Savukārt, ja šis nosacījums netiks izpildīts, no 2016.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro būs 13%, bet 2017.gadā un turpmāk - 15%.