Ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē izsludināts noteikumu projekts par valsts pārvaldes profesionālo pilnveidi labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās, izmantojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenota valsts pārvaldes nodarbināto profesionālā pilnveide minētajās jomās, pieejamo finansējumu, atbalstāmās darbības, kā arī prasības projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem.
Nodarbināto profesionālo kompetenču pilnveidei no ES struktūrfondu Kohēzijas fonda 2014.-2020.gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" plānots novirzīt 9,45 miljonus eiro, tostarp struktūrfondu finansējums ir 8,07 miljoni eiro, bet valsts budžeta finansējums - 1,4 miljoni eiro. Kopumā septiņu gadu laikā līdz 2022.gada 30.jūnijam plānots apmācīt 17 598 valsts pārvaldē nodarbinātos. Finansējuma saņēmējas un projekta īstenotājas ir Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola.
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsvera, ka atbilstoši Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijai valsts pārvaldē ir sāktas būtiskas ilgtermiņa reformas, kur cita starpā tiek nodrošināti profesionālās pilnveides pasākumi nodarbinātajiem kvalitatīvai funkciju veikšanai. "Stratēģiska pieeja profesionālo zināšanu attīstībai ir nepieciešama vairākās jomās, īpaši to institūciju nodarbinātājiem, kuri ietekmē uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jautājumus, korupcijas un ēnu ekonomikas risku mazināšanas pasākumus. Paaugstinot saistīto darbinieku profesionālās kompetences, tiks radīta uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgāka vide, mazināts administratīvais slogs mazajiem un vidējiem komersantiem," atzīmēja Dreimane.
Būtiska mērķgrupa profesionālās pilnveides pasākumiem ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu kompetenču stiprināšana korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanai. KNAB administratīvās kapacitātes stiprināšana plānota jomās, kas saistītas ar korupcijas pazīmju un interešu konfliktu un politisko partiju finansiālās darbības finanšu pārkāpumu risku identificēšanu un novēršanu. Negatīvas tendences Latvijā pēdējo gadu laikā iezīmējas arī ēnu ekonomikas apkarošanā. Profesionāli, kompetenti un apmācīti kontrolējošo institūciju darbinieki, kas smēlušies pieredzi citās ES dalībvalstīs un apzinās mūsdienu izaicinājumus un ēnu ekonomikas izplatības paveidus, ir viens no ēnu ekonomikas mazināšanas rīkiem, atzīmēja Valsts kancelejā.
Noteikumi vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
