Valsts budžeta deficīts pērn - 1,4% no IKP; parāds sasniedz 40%  (8)

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds sasniedza 9,633 miljardus eiro jeb 40% no IKP, liecina CSP atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie rezultāti.

Salīdzinot ar 2013.gadu, valsts parāds pieaudzis par 1,8 procentpunktiem. "Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, palielinājies par 757,3 miljoniem eiro jeb 3,1% no IKP," norāda CSP, skaidrojot, ka tas galvenokārt saistīts ar divām eiro obligāciju emisijām, kas bija nepieciešamas starptautiskās aizņēmumu programmas ietvaros veikto aizņēmumu pārfinansēšanai.

Budžeta deficīts pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās divas reizes - par 174,9 miljoniem eiro jeb 0,7% no IKP. Vērtējot vispārējās valdības apakšsektorus, CSP secina, ka ir būtiski palielinājies centrālās valdības budžeta deficīts.

"Ja 2013. gadā centrālās valdības budžeta ieņēmumi un izdevumi bija sabalansēti, tad 2014. gadā situācija ir mainījusies. 2014. gada deficīta palielinājumu sekmēja vienreizējs kapitāla pārvedums centrālās valdības saistību izpildei pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), kā arī izdevumu palielinājums atlīdzībai un sociālajiem pabalstiem," klāsta CSP.

Savukārt budžeta deficīta samazinājums veidojies abos pārējos vispārējās valdības apakšsektoros, īpaši sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektorā. Sākot ar 2014. gadu, centrālā valdība transfertu veidā finansē pensiju piemaksas, kas tiek maksātas no sociālā apdrošināšanas fonda. Pašvaldību apakšsektora budžeta deficīta samazinājumu ietekmēja ieņēmumu pieaugums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un gandrīz nemainīgs izdevumu līmenis.

Pēc Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem 2014.  gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 399 miljoni eiro, savukārt CSP aprēķinātais budžeta deficīts ir par 52 miljoniem eiro jeb 0,2% no IKP mazāks.

Kā būtiskākās pozitīvās korekcijas, samazinot deficītu, CSP min gan korekciju ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai  - 139 miljoni eiro jeb 0,6% apmērā no IKP, kā arī korekciju prasībām pret debitoriem- 36,3 miljonu eiro jeb 0,2% apmērā no IKP.

Savukārt negatīvas korekcijas, kas palielināja deficītu, ir vienreizējs kapitāla pārvedums saistību izpildei pret ERAB - 88,2 miljonu eiro jeb 0,4% apmērā no IKP u.c.

Šā gada aprīļa notifikācijas aprēķinos ir izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.