Vērtējot jaunākos datus par budžeta deficītu un valsts parāda apmēru 2014.gadā, "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka deficīts nedaudz pieauga un pārsniedza plānoto, taču tas saistīts ar vairākiem apstākļiem.
"Pagājušais gads bija pirmais kopš 2009.gada, kad ekonomikas izaugsme bija mazāka par plānoto, nav šaubu, ka tas ietekmēja situāciju, nebija vairs patīkamu pārsteigumu ienākumu pusē," viņš skaidroja.
Vienlaikus Strautiņš vērš uzmanību uz Centrālās statistikas pārvaldes skaidrojumu par to, ka deficītu palielināja arī vienreizēji faktori - saistību izpilde pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB),
"Valsts bruto parāds ir pieaudzis, bet jāsaprot, ka to ietekmē arī notikumi, kas būtībā papildus slogu nākotnes nodokļu maksātājiem nerada. Ja valsts aizņemas papildus naudu finanšu tirgos, lai nodrošinātu likviditāti vai gatavotos citu parādu atmaksai, tas palielina valsts finanšu aktīvus un saistības, bet bilanci pats par sevi šis notikums neietekmē. Pašlaik starpība starp valsts bruto parādu un neto parādu ir lielāka nekā tā bija pirms krīzes, valsts neto parāds, kas būtībā ir svarīgāks rādītājs, šobrīd ir zem 30% no IKP," viņš uzsvēra.
Analītiķis atzina, ka deficīta palielināšanās pati par sevi ir nevēlama, taču deficīta samazināšana arī nevar būtu vienīgais politikas mērķis.
"Krīzes laikā pieradām pie domas, ka slikti pavērsieni ekonomikā ved uz papildus jostu savilkšanu ar valsts budžeta starpniecību. Taču fiskālās politikas lomai jābūt drīzāk pretējai - ekonomiku stabilizējošai jeb pretcikliskai," viņš minēja, skaidrojot, ka pašlaik valsts ir atguvusi finanšu tirgus uzticību un aizņemšanās izmaksas ir ļoti zemas vai pat viegli negatīvas.
Lai arī pašlaik negatīvu ārēju faktoru ietekmē IKP pieaugums ir lēnāks nekā tas varētu būt, un šādā situācijā mērens budžeta deficīts ir pieļaujams, nedrīkst arī zaudēt galvu, norādīja Strautiņš. "Ir jāspēj smalki sabalansēt dažādus fiskālās politikas mērķus," viņš teica.
Tā kā ekonomikas izaugsme turpinās, neesot nepieciešamības samazināt nākamā gada izdevumus. "Taču dažas iepriekš izlolotas idejas izdevumu palielināšanai vai nodokļu samazināšanai gan var nākties pārskatīt," viņš klāstīja.
Līdzīgu viedokli pauž arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Pēc viņa teiktā, spiediens no daudzām jomām, jo īpaši sociālajām, palielināt finansējumu, augs.
Līdz ar to pieaug nepieciešamība pēc intensīvākas šo jautājumu komunikācijas un aktīvāk ķerties pie strukturālo reformu veikšanas.
"Iezīmējas scenārijs, ka valdībai nāksies balansēt starp pieaugošo spiedienu palielināt izdevumus, jo īpaši aizsardzības mērķiem, un nodrošināt fiskālo stabilitāti," klāstīja Gašpuiitis, piebilstot, ka rezultātā nospraustais mērķis tuvoties sabalansētam budžetam attālināsies.
"Ļoti būtiski būs noturēt budžeta deficītu vismaz esošajā līmenī, kas nozīmē, ka vasaras beigās arvien biežāk parādīsies diskusijas par noteiktu tēriņu pārskatīšanu," viņš minēja. Vienlaikus esot jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas samazināšanas - lai arī budžeta raizes tas neatvieglos, tas veidos labākus priekšnosacījumus ekonomikas izaugsmei nākotnē.
"Lēnāka izaugsme un zemā inflācija veido apstākļus, kuros ieņēmumu prognozes ir jāsaglabā piezemētas, vismaz tuvāko divu gadu perspektīvā. Vairums prognožu iezīmē pozitīvāku skatījumu uz ekonomikas izaugsmi nākamgad. Tomēr apstākļi, kas nospiež uzņēmēju aktivitāti, tai skaitā ģeopolitiskie, visticamāk, vēl nekur nezudīs," minēja Gašpuitis.
Strautiņš piebilst, ka šā gada sākums bijis zemākais punkts nesenajā izaugsmes piebremzēšanās periodā, sākot no otrā ceturkšņa sagaidu pakāpenisku izaugsmes paātrināšanos.
Uzņēmumi atrodot alternatīvas Krievijas tirgum un arī pašā Krievijā situācija kļūst labvēlīgāka, pateicoties rubļa kursa kāpumam.
"Domāju, ka šī gada laikā tuvosimies privātā sektora parādu samazināšanas cikla beigām, šis cikls sākās 2008.gada nogalē. Samazinoties naudas neto plūsmai no nefinanšu sektora uz finanšu sektoru un varbūt nākamgad naudai sākot plūst pretējā virzienā, aktivizēsies iekšzemes pieprasījums. Šobrīd nākamā gada budžets tiek plānots ar lielu piesardzību un tas radīs telpu patīkamiem pārsteigumiem," klāstīja eksperts.
Jau vēstīts, ka valsts budžeta deficīts 2014. gada beigās veidoja 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds sasniedza 9,633 miljardus eiro jeb 40% no IKP.
Salīdzinot ar 2013.gadu, valsts parāds pieaudzis par 1,8 procentpunktiem, bet budžeta deficīts pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās divas reizes - par 174,9 miljoniem eiro jeb 0,7% no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
