Komercbanku asociācija aicina iedzīvotājus ziņot par datu izkrāpšanas mēģinājumiem  (1)

"Ja interneta lietotājs saņem aizdomīgu aicinājumu dalīties ar bankas datiem, piemēram, ierakstīt vairākus kodu kartes kodus vai nosūtīt internetbankas pieejas datus, ir jāsazinās ar banku – savu vai to, no kuras it kā saņemts sūtījums. Banku konsultāciju tālruņi lielākoties darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Tāpat aizdomīgās situācijās iedzīvotāji aicināti sazināties ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm, piemēram, Cert.lv, Drossinternets.lv," skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norāda, ka interneta vidē krāpniecisku gadījumu skaits palielinās, tāpēc ikvienam ir jāzina e-drošības pamatprincipi, jābūt piesardzīgiem un jāziņo par krāpniecības mēģinājumiem. "Jo ātrāk tiks ziņots, jo ātrāk būs iespējams samazināt uzbrukuma apmērus un novērst datu vai finansiālos zaudējumus," uzsvēra Bičevskis.

Tāpat Latvijas Komercbanku asociācijā norāda, ka asociācijas un "Omnicom Media Group" aptaujā noskaidrots, ka Latvijā 28% iedzīvotāju neziņotu savai bankai vai atbildīgajām iestādēm par aizdomīgu aicinājumu internetā ierakstīt vairākus bankas kodu kartes kodus. Savukārt no tiem interneta lietotājiem, kuri informētu par iespējamu krāpniecības mēģinājumu, 72% sazinātos ar savu banku, bet 5% arī ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 9% iedzīvotāji neinformētu par iespējamo krāpniecības mēģinājumu, jo neiedomātos, ka viņu drošība ir apdraudēta, nedaudz mazāk jeb 6% interneta lietotāju paļautos, ka kāds cits jau būs ziņojis bankai vai e-drošību uzraugošajām iestādēm, savukārt 5% izvēlētos neziņot, jo nav pārliecināti, ka situācija ir pietiekami nopietna, lai par to informētu, un tikpat daudzi 5% nezina, kāda būtu pareizā rīcība šādā situācijā.

Asociācijā norādīja, ka uzbrukumu mēģinājumi var būt dažādi, piemēram, e-pastā saņemti viltus aicinājumi it kā no bankas atjaunot vai sinhronizēt pieejas, kur lietotāji aicināt ievadīt internetbankas un kodu kartes datus. Krāpniecības mēģinājumi var notikt arī nemanāmāk, piemēram, atverot e-pasta pielikumu no lietotājam nezināma sūtīja, dators var tikt inficēts ar vīrusu. Turklāt sūtītāja adreses mēdz būt ļoti kvalitatīvi viltotas. Tāpat izplatīts uzbrukumu mēģinājums ir viltus mājaslapas – tās vizuāli izskatās pēc īstas bankas mājaslapas vai internetveikala, bet patiesībā ir tikai vietne, kas saglabā lietotāja ierakstīto informāciju. Lai izvairītos no interneta drošības apdraudējumiem, ir jāizmanto pēc iespējas jaunākas datorprogrammu versijas, antivīruss un jābūt uzmanīgiem.

Informācija un padomi par e-drošības ievērošanu, kā arī krāpniecības mēģinājumu atpazīšanu, ir pieejami banku mājaslapās, Drossinternets.lv, Esidross.lv, Cert.lv, Bankasoc.lv u.c. Tāpat iedzīvotāji aicināti sekot līdzi jaunumiem un brīdinājumiem medijos par e-drošību, atzīmēja asociācijā.

Interneta lietotāju aptauju veikta 2014.gada nogalē. Aptaujāti 743 iedzīvotāji visā Latvijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem.