Pirmajos trīs darbības gados mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 9%, bet nodokli varēs maksāt vien noteiktās nozarēs strādājošie, paredz Saeimas ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi.
Jomas, kurās strādājošie uzņēmēji nevarēs maksāt mikrouzņēmumu nodokli, līdz šā gada augustam noteiks valdība. "Mikrouzņēmums nebūs tiesīgs izvēlēties un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, ja tas veic saimniecisko darbību Ministru kabineta noteiktajās nozarēs," paredz likums.
Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem pirmajos trīs darbības gados uzņēmumam, kura apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro, mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9%. Savukārt no ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šī likme tiek noteikta 12% apmērā.
Mikrouzņēmumu nodokļa likme paliks 9% apmērā tikai tad, ja tiks izstrādāts regulējums par minimālo sociālās apdrošināšanas līmeni, piemēram, 122 eiro apmērā neatkarīgi no uzņēmuma nodokļa režīma. Plānots, ka risinājums obligāto iemaksu apmēra noteikšanai mikrouzņēmumu darbiniekiem būs jārod līdz septembrim.
Ja šīs prasības netiks izpildītas, mikrouzņēmumu nodokļu likme nākamgad pieaugs.
"Ja izmaiņas sociālo iemaksu jomā no nākamā gada netiks ieviestas, nodoklis būs 13%, bet 2017.gadā - 15% apmērā no mikrouzņēmuma apgrozījuma," iepriekš informēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V), uzsverot, ka līdzšinējās sociālā nodokļa iemaksas no mikrouzņēmumu nodokļa nenodrošina pat to, lai darbinieks varētu, piemēram, pretendēt uz minimālo vecuma pensiju vai pabalstu bezdarba gadījumā.
Jau vēstīts, ka Saeima 2013.gadā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15% 2017.gadā. Pašlaik mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet apgrozījumam virs 7000 eiro - 11% gadā.
Mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu asi kritizē uzņēmēji, pret to iebilst arī Ekonomikas ministrija.