Atbilstoši nesenajiem ekonomikas datiem 2016. gada budžetā būtu jāīsteno fiskālā konsolidācija 113,8 miljonu eiro apmērā, aprēķinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam, padome secinājusi - lai valdība īstenotu savas prioritātes, 2016.gada budžetā ir jāgatavojas konsolidācijai.
"Ekonomikas tempu un inflācijas palēnināšanās ir radījušas problēmas budžeta mērķu sasniegšanā, tādēļ kritiska nozīme būs strukturālajām reformām, lai piešķirtu ekonomikas izaugsmei dinamismu," skaidro padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Padome īpaši izceļ nepieciešamību veikt reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldē, lai uzlabotu to darbības rezultātus, un izglītībā, lai samazinātu zināšanu un pieredzes plaisu salīdzinot ar ekonomikas vajadzībām, informē padomes sekretāre Dace Kalsone.
Fiskālās disciplīnas uzraugs neatbalsta valdības priekšlikumus palielināt budžeta deficītu, lai finansētu prioritātes, brīdinot, ka deficīta palielināšana novedīs pie valsts parāda pieauguma, ja sāpīgie pasākumi budžeta konsolidācijai pašlaik tiks atlikti.
"Strauji pieaudzējot valsts parāda apmērus, Latvijai draud ekonomikas tempu bremzēšanās vēl nesasniedzot Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo labklājības līmeni un atliekot šodienas problēmu risināšanu nākošajām paaudzēm," skaidro padome.
Platais min, ka atbilstoši nesenajiem ekonomikas datiem 2016. gada budžetā būtu jāveic fiskālā konsolidācija 113,8 miljonu eiro apmērā, lai gan šos datus vēl varētu precizēt augustā, kad tiks gatavots valsts budžeta projekts nākošajam gadam. "Šī summa neietver būtiskas valdības prioritātes aizsardzības finansējumam, kā arī svarīgas iniciatīvas pieprasītas iekšlietu, veselības aprūpes un izglītības vajadzībām," viņš piebilst.
Būtiskākie cēloņi finanšu līdzekļu trūkumam padomes ieskatā ir nepietiekamie budžeta nodokļu ieņēmumi, Latvijai atrodoties bīstami tuvu viszemākajam rādītājam ES.
Padome atbalsta valdības centienus ēnu ekonomikas ierobežošanai, tomēr pat visenerģiskākie soļi nepalīdzēšot atrisināt budžeta problēmas 2016. gadam, tādēļ valdībai vajadzētu rūpīgi pievērsties nodokļu politikas jautājumiem, lai panāktu to, ka nodokļu ieņēmumi sasniedz 1/3 daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju samazināšana pēdējos gados nav uzlabojusi ienākumu vienlīdzību, atstājot pārāk lielu nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem. Nav veikti arī pasākumi, lai ieņēmumu samazinājumu kompensētu ar pasākumiem patēriņa nodokļu un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu palielināšanai. Padome sagaida enerģisku valdības darbu šajā virzienā, gatavojot 2016. gada valsts budžetu.
Tāpat ierobežotie finanšu līdzekļi apdraud valdības spējas sasniegt nospraustos uzdevumus atbilstoši prioritātēm, kuras uzskatītas valdības rīcības plānā. Nozaru ministrijas labprāt saņemtu papildus 700 miljonus eiro savu valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu ieviešanai, neskaitot aizsardzības nozares papildus vajadzības, piebilst padome.
Jau vēstīts, ka valdības apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2015.-2018. gadam paredzēts, ka IKP 2015. gadā pieaugs par 2,1%, savukārt 2016. gadā - par 3%.
Šogad vispārējās valdības budžeta deficīts prognozēts 1,5% no IKP, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk kā bija plānots iepriekš. Savukārt 2016. gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no IKP un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
