Konsolidējam šo! Kāpēc Latviju atkal gaida 'jostu savilkšana'?  (353)

Maija sākumā ar Fiskālās disciplīnas padomes gādību masu medijos parādījās informācija par to, ka Latvijas budžeta deficīts sāk pārsniegt pieļaujamās robežas un valdībai pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā nāksies aizdomāties par konsolidāciju 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc tam šīs bažas apstiprināja Eiropas Komisija, kas šim gadam samazināja Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozi. Varas pārstāvji aicina iedzīvotājus nekrist panikā, solot, ka 2009.gada krīzes neatkārtosies. Tomēr arī to, kādā veidā tiks aizlāpīts šis "caurums", neviens no valdošajiem neprecizē. Portāls "Delfi" mēģināja noskaidrot, cik ļoti bīstama ir esošā situācija un kādus pārsteigumus no politiķiem varam gaidīt līdz gada beigām. 

Paaugstinātas gaidas. Valsts budžeta plāns 2015.gadam, ko sāka darināt vēl pirms parlamenta vēlēšanām, bet beidza akurāt pirms Latvijas prezidentūras ES Padomē sākuma Latvijā, ir balstīts pieņēmumā, ka IKP gada laikā pieaugs par 2,8% salīdzinājumā ar 2014.gadu. Realitāte izrādījās prozaiskāka: saskaņā ar precizējumiem šābrīža Finanšu ministrijas (FM) prognoze liecina, ka ekonomiskā izaugsme uz gada beigām veidos tikai 2,1% (Latvijas Banka prognozē vien 2%). Nodokļu ieņēmumu jau tagad no vēlamā rādītāja atpaliek par 0,2%.

Jāpiebilst, ka FM ir arī daudz negatīvāks scenārijs. Par to netiek runāts intervijās, taču tas ir sīki aprakstīts dokumentā "Latvijas stabilitātes programma 2015-2018", ko Latvija sagatavoja pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma. Nelabvēlīgas apstākļu sakritības gadījumā 2015.gadā IKP salīdzināmajās cenās paliks 2014.gada līmenī (tas nozīmē, ekonomika stagnēs), bet 2016.gadā pieaugums būs tikai 1,1%. Nodokļu ieņēmumi šajā situācijā atpaliks no plānotajiem par 154 miljoniem eiro (0,6% no IKP), teikts ziņojumā.

Sankcijas. Saskaņā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča teikto Ukrainas un Krievijas konflikts Latvijas eksportu samazinājis par aptuveni 1%. Kādus kopējos zaudējumus cietīs mūsu valsts no Krievijas un ES pērn ieviestajām sankcijām, pagaidām nav iespējams pateikt. Zināmas tikai noteiktas pozīcijas nozarēm, kas visvairāk cietušas. Pēc embargo ieviešanas, piemēram, piena iepirkuma cena Latvijā samazinājusies par 25%, kravu pārvadātāju pārvadāto kravu apjoms pirmajos mēnešos samazinājies par 12,4%, bet Ventspils ostā pārkrauto ogļu apjoms 2014.gadā samazinājies par 21,4%.

Tālākā situācijas attīstība būs atkarīga no politiskiem lēmumiem. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs brīdinājis: gadījumā, ja Krievija ieviesīs aizliegumu ievest valstī zivju konservus, tad Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi diez vai varēs cerēt uz ES finansiālo atbalstu. Kopējais nozares apgrozījums tagad veido apmēram 200 miljonus eiro. Kopējais noiets Krievijā veido aptuveni pusi.

Jāpiebilst, ka pērn 31.jūlijā, kad tikai tika gaidīts lēmums par sankcijām, toreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Latvijas Televīzijai pieļāva, ka tad, ja tiks noteikta plaša divpusēja ekonomiskā blokāde, tad IKP var sarukt par 10%.

Rubļa kursa svārstības. Krievijas valūtas kursa kritums, kas izsaucis ļaunu prieku daudzos Latvijas interneta komentētājos, bēdīgi ietekmējis Latvijas tūrisma nozares apgrozījumu un Latvijas eksportētāju peļņu. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes zinām, pirmajā 2015.gada ceturksnī tūristu skaits no Krievijas samazinājies par 40%, salīdzinājumā ar tādu pašu laiku pirms gada. Katrs tūrists no Krievijas sava brauciena laikā tērē vidēji 350 eiro. 2013.gadā Krievijas pilsoņi Latvijā bija atstājuši 118.6 miljonus eiro.

TUA programmas "saīsināšana". Pērnā gada septembrī pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā joprojām turpina atgādināt par sevi. Septiņos mēnešos kopš ierobežojumu ieviešanas, vīzu pieprasījumu skats apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā samazinājās par 90%. Šī programma savas pastāvēšanas laikā nodrošināja Latvijai 1,5% no IKP un budžetā deva 30 līdz 40 miljonus eiro katru gadu. Ja vēl tam pievieno netiešo ietekmi - citu nozaru ieņēmumus, darba vietu skaitu, tad kopējais šīs programmas devums sasniedza 350 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas sniegtie dati.

Aizsardzības izdevumu palielināšana. Lai gan Latvijā spēkā esošais likums par valsts aizsardzības finansēšanu paredz, ka kopējais līdzekļu apjoms, kas tiek piešķirti nozarei, jādubulto tikai 2020.gadā, valdība izlēmusi forsēt procesu. "Ņemot vērā esošo drošības risku pieaugumu Ukrainas konflikta kontekstā un Krievijas kara tehnikas manevrus Latvijas robežu tuvumā, Latvijai nekavējoties jānodrošina aizsardzības jaudas palielināšana attiecībā pret jaunajiem riskiem," teikts "Stabilitātes programmā". Precizētais plāns paredz palielināt budžetu no tagadējā 1% līdz 2% no IKP jau 2018.gadā. 2016.gadā Latvijas karavīri papildus saņems 0,3% no IKP, tas ir, tos pašus 100 miljonus eiro.

"Neparedzēti tēriņi". Katru gadu, veidojot budžetu, valdība paredz nopietnu summu tā dēvētajiem "neparedzētajiem izdevumiem". Formāli šī nauda būtu jātērē dabas katastrofu seku novēršanai un citu nopietnu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, taču realitātē šī budžeta pozīcija tiek izmantota kā iespēja finansēt no valsts kases dažādus projektus, tos nesaskaņojot ar Saeimu. Šogad ministrijas nodemonstrējušas neraksturīgu apetīti. Visas rezerves, un tas ir teju 30 miljoni eiro, tika "apēstas" burtiski gada pirmo trīs mēnešu laikā. Tādā veidā, ja šajā gadā valstī būs tādi apstākļi, kas no valdības prasīs operatīvus ieguldījumus, tad vienīgais to avots būs jau nozaru ministrijām piešķirtais finansējums (tas ir kādam būs kaut kas jāatņem) vai arī būs jāveic budžeta labojumi (lasi: papildus jāpalielina deficīts).

Zīmīgi, ka pērnā gada laikā budžeta deficīts jau palielinājās divas reizes (2013.gadā izdevumi un ieņēmumi bija sabalansēti). Pēc CSP sniegtajām ziņā, izdevumu "lēciens" 2014.gadā, kas vienlaikus bija arī vēlēšanu gads, vispirms notika tieši valdības tēriņu dēļ. Noturēties uz ūdens palīdzēja Eiropas naudu. 

Saskaņā ar pēdējiem Finanšu ministrijas paziņojumiem, 2016.gada budžeta veidošanā būs ne pieciešams veikt konsolidāciju par summu, kas atbilst 0,4% no IKP (113,8 miljoniem eiro). Taču būtu visnotaļ kļūdaini uzņemt šo prognozi kā galīgo. Uzdevuma nosacījumos ir ietverti, kā minimums, trīs nezināmie, no kuriem katrs var būtiski palielināt paredzamo samazinājumu apjomu.

Pirmais - attiecības starp Krieviju un Eiropas Savienību, kā arī iespējamā sankciju paplašināšana.

Otrais - situācija Eirozonā. Katrs nākamais Grieķijas solis defolta virzienā samazina eiro kursu, kas, dabiski, paaugstina preču un izejvielu cenas, kas tiek ievestas Latvijā no valstīm, kurās ir citas nacionālās valūtas.

Trešais - situācija ar "Liepājas metalurgu". Neskatoties uz to, ka lielākā Latvijas metalurģijas rūpnīca nav tautsaimniecībā tik nozīmīga, kā bēdīgi slavenā "Parex banka", visnegatīvākās apstākļu sakritības gadījumā Finanšu ministrijai, neapšaubāmi, būs jākoriģē sava IKP prognoze.

Algas. Pēc valdības iepriekš apstiprinātā grafika, līdz 2016.gadam iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme jāsamazina par 1% - no esošajiem 23% līdz 22%.  Atteikšanās no solījuma pildīšanas valdībai ļaus ieekonomēt 0,04% no IKP,  bet ja paralēli tam, vēl tiek mainīta nodokļu ieņēmumu izlietošanas proporcija, lai papildu ienākumi nokļūtu nevis pašvaldību, bet gan pa tiešo valsts budžetā, tad, kā aprēķināts Finanšu ministrijā, summārais ieguvums būtu 0,2% no IKP. Pret šādu risinājumu kategoriski iebilst darbadevēji un starptautiskie novērotāji, kas nepārtraukti iesaka Latvijai pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu un luksusa precēm. Tomēr šāda lēmuma iespējamība ir ļoti augsta. Atbalstu šai iniciatīvai jau izteicis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un finanšu ministrs Jānis Reirs. Līdz ar to jau vairs nav neviena, kurš varētu politiskā līmenī iestāties par  IIN samazinājumu: IINa samazināšanas plānu likumdošanā centās iedzīvināt un virzīja "Reformu partija", taču tās frakcijas esošās Saeimas sastāvā vairs nav.

Pārtika. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanai būs visātrākais un tiešākais efekts budžeta robu aizpildīšanā. Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, likmes paaugstināšana par 1% garantēti dos 0,3% no IKP. Šajā gadījumā kā argumentu var izmantot to, ka līdzšinējā likme (21%) Eiropas kontekstā ir samērā zema: Polijā PVN ir 23%, Rumānijā - 24%, Ungārijā - 27%. Latvijas "dempings" noticis, pateicoties fiskālam trikam, ko valdība īstenoja pirms diviem gadiem. Latvijas budžetā tad pirmo reizi pēc krīzes gadiem izveidojās neliels pārpalikums. Koalīcijā tika apspriesti vairāki varianti, kā šos līdzekļus izlietot, Taču beigu beigās "Vienotībai" pakļautā Finanšu ministrija "pārdeva" ideju par PVN samazināšanu par 1 procentpunktu no 2013.gada 1.jūlija, lai tādā veidā nodrošinātos pret inflācijas palielināšanos pirms iestāšanās eirozonā. Īstermiņā šis plāns patiešām nostrādāja. Taču pēc tam cenas atgriezās iepriekšējā līmenī, bet PVN tā arī palika "ar atlaidi".

Cits variants, ko var izmantot valdība, ir atteikšanās no samazinātās PVN likmes vai tās daļēja paaugstināšana. Tagad PVN 12% likme tiek piemērota medikamentiem un medicīnas iekārtām, jaundzimušo pārtikai, pasažieru pārvadājumiem, drukātajiem un mācību izdevumiem, siltumenerģijas piegādēm mājsaimniecībām.

Cigaretes un alkohols. Nodokļi populārām akcīzes precēm tuvākajā laikā neizbēgami pieaugs. Parlaments jau gatavo likumprojektu par likmes paaugstināšanu no šā gada 1.augusta akcīzei alkoholiskajiem dzērieniem. Bet akcīzes palielināšanas plāns cigaretēm jau ir iekļauts likumā līdz ar 2011.gada grozījumiem, un tas paredz, ka no 2016.gada 1.janvāra akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigaretēm pieaugs no 39,84 eiro līdz 42,69 eiro. Tomēr ir saprotams, ka tad, ja ir vēlēšanās, konsolidācijas ietvaros valdība var paātrināt abus iepriekš aprakstītos procesus. Pagaidām gan FM cer 2016.gadā no reformas iegūt 0,7 miljonus eiro, teikts "Stabilitātes programmā".

Pensionāri un bērni. Ja valdība izlems neaiztikt nodokļus, tad tas nozīmēs, ka nepieciešamo summu vajadzēs nodrošināt, samazinot ministriju pieprasījumus (katram resoram tad budžets tiks samazināts par 5%). Tagad valdības līmenī jau ir iestrēgušas divas iniciatīvas. Labklājības ministrija prasa naudu pensiju indeksācijai tiem pensiju saņēmējiem, kam pensija tika aprēķinātas krīzes laikā un kuru sociālās apdrošināšanas iemaksu indekss izrādījies mazāks par "1". Otra finanšu programma, kas nonākusi riska zonā - valsts atbalsts privātajiem bērnudārziem un aukļu pakalpojumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā turpināt dotēt vietas privātajos bērnudārzos. Toties FM, ņemot vērā gaidāmo konsolidāciju, sākusi šaubīties par šādu tēriņu nepieciešamību. 

Budžeta projekta sagatavošana sāksies augustā. Pagaidām valdošās koalīcijas pārstāvji cītīgi noliedz jebkādas hipotēzes par iespējamo nodokļu paaugstināšanu, bet premjere Laimdota Straujuma ( V) jau pat lūgusi Finanšu ministriju publiskajā retorikā neizmantot terminu "konsolidācija", lai tas neradītu cilvēkos apjukumu. Tomēr fiskālie rādītāji un neoficiālā, portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija, neatstāj vietu šaubām par to, ka "jostu savilkšana" sekos. Vēl vairāk: ja šis process izrādīsies pārāk sāpīgs, tad to varēs apvienot ar valdības krišanu. Šāda scenārija gadījumā nepopulāro budžetu sagatavos esošais Ministru Kabinets, bet to iedzīvinās, kritizējot pie viena savus priekštečus par šķērdēšanos un kļūdām, jau jaunā ministru komanda, ko gan veidos to pašu politisko spēku pārstāvji.