"Latvijā šobrīd nav nekādas krīzes," uzsver Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tomēr arī pamata raizēm netrūkst - tautsaimniecības izaugsme izrādījusies lēnāka, nekā iepriekš prognozēts, neskaidrā pasaules politiskā un eirozonas ekonomikas situācija neļauj prognozēt pēkšņu uzrāvienu arī nākotnē. Tomēr sarunā ar portālu "Delfi" vislielākās bažas viņš izsaka par centieniem palielināt budžeta tēriņus, kas neizbēgami nozīmētu arī pamatīgāku deficītu un jaunu aizņemšanos.
"Mēs esam tik strauji [palielinājuši parādu] no 9% līdz 40% no IKP, kas ir tikai vēl viena krīze vai ekonomikas kritums, kas samazinātu ieņēmumus budžetā un liktu valdībai atkal aizņemties, un tad mēs jau būsim pie Māstrihtas kritēriju robežas," viņš uzsver. Jo ekonomika ir mazāka, jo zemāks ir arī līmenis, pie kura valsts parāds rada bažas, kā arī "jo skrupulozāk tiek vērtēts Māstrihtas kritērijs". Mazākām valstīm, sasniedzot 70-80% parāda apjomu no IKP, spekulācijas par to spēju pildīt saistības ir daudz lielākas.
Jāatgādina, ka viens no Māstrihtas kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai noteiktu kādas valsts gatavību dalībai eirozonā, paredz, ka valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
