Budžeta tēriņu audzēšanas gadījumā sekas būtu dramatiskas, brīdina Rimšēvičs  (82)

"Mēs esam tik strauji [palielinājuši parādu] no 9% līdz 40% no IKP, kas ir tikai vēl viena krīze vai ekonomikas kritums, kas samazinātu ieņēmumus budžetā un liktu valdībai atkal aizņemties, un tad mēs jau būsim pie Māstrihtas kritēriju robežas," viņš uzsver. Jo ekonomika ir mazāka, jo zemāks ir arī līmenis, pie kura valsts parāds rada bažas, kā arī "jo skrupulozāk tiek vērtēts Māstrihtas kritērijs". Mazākām valstīm, sasniedzot 70-80% parāda apjomu no IKP, spekulācijas par to spēju pildīt saistības ir daudz lielākas.

Jāatgādina, ka viens no Māstrihtas kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai noteiktu kādas valsts gatavību dalībai eirozonā, paredz, ka valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP.

Papildu līdzekļu piešķiršana aizsardzībai un fiskālā riska rezervei nākamā gada budžetā deficītu palielinās līdz 1,4% no IKP, lai gan iepriekš plānotais līmenis ir 1%. Šo neatbilstību varētu labot, nesamazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Savukārt martā un jūnijā valdībā iesniegtie jauno politikas iniciatīvu priekšlikumi "caurumu" palielinātu līdz 3,7% no IKP.

"Es domāju, ka sekas būtu dramatiskas," brīdina Rimšēvičs. Šādā scenārijā Latvija visus ierobežojumus pārkāptu pilnīgi nepārprotami un nebūtu iespējas taisnoties, ka tas noticis netīšām.

"Latvijai tiktu izteikts brīdinājums un parādīta dzeltenā kartīte. Kas būtu visnepatīkamākais - sāktos īstā konsolidācija. Ja šobrīd nauda nav piešķirta, tad tādā gadījumā griešana jau cilvēkiem nāktos kaut ko atņemt, kas ir visnepatīkamākais." Samazinātos arī Latvijas kredītreitingi un aizņemšanās gan starptautiskajos tirgos, gan iekšzemē kļūtu krietni vien dārgāka.

Šādā situācijā valdībai nāktos domāt par nodokļu celšanu, kas savukārt negatīvi ietekmētu uzņēmējdarbību, un Latvijas ekonomika varētu sākt stagnēt.

Scenārijs jau zināms

"Tā tendence ir pilnīgi skaidra, mums ir jāsāk uzmanīties, jo mēs nespējam tik strauji augt. Šādos apstākļos mēs arī nedrīkstam palielināt savus tēriņus, papildus aizņemoties," viņš uzskata. "Pasaules ekonomiskā situācija ir pilnībā mainījusies. Ja 2008. un 2009.gadā vēl bija tādi cilvēki, kas domāja, ka ar "helikoptera naudas" - liela naudas apjoma par ļoti zemām cenām - palīdzību mēs varam izvest valstis no krīzes, tad tagad mēs redzam, ka [šajās valstīs] parādi ir pieauguši, bet ekonomikas tā arī nav atkopušās. Naudas sistēmā ir kļuvis vairāk, bet tā ir palikusi komercbankās, kuras ļoti nopietni uztraucas un baidās, kam tad to naudu var uzticēt un aizdot, ja rīt spēles noteikumi atkal var mainīties."

Jautāts par iespējamām politiskām izmaiņām valsts vadībā, centrālās bankas prezidents saka: "Šī valdība ir ļoti labi strādājusi, līdz šim piekoptā finanšu politika bijusi stingra, skaidra un nekas nerada bažas[, ka tas varētu mainīties]."

"Bet tas, ko šobrīd mēģina darīt, iesniedzot budžetā papildus pieprasījumus 500 miljonu apmērā, ir diezgan simptomātiski," brīdina Rimšēvičs. Neraugoties uz labajiem mērķiem, Latvija vairs nevar atļauties dzīvot pāri saviem līdzekļiem. "Mums tas scenārijs jau ir zināms. Varbūt ir nākuši jauni politiķi, jauni speciālisti, kuriem nebija tā "laime" iet cauri 2008. un 2009.gada krīzei, un viņiem liekas, ka viss ir kārtībā - tagad sāksim aizņemties un pildīt savus solījumus, un tērēt nenopelnītu naudu."

Kopš 2012.gada fiskālā disciplīna Latvijā ir pasliktinājusies. Latvijas Bankas vadītājs to nesaista ar starptautisko aizdevēju kontroles pavājināšanos. Viņaprāt, pēc tik smagas krīzes valstij nācies palielināt algas, lai censtos noturēt vai mudināt atgriezties Latvijā iedzīvotājus. Arī prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē nācies atvēlēt līdzekļus, tādējādi lēnām pasliktinot valsts bilanci. "Šobrīd ir tas modinātājzvans, ka tā mēs vairs nevaram turpināt, jo situācija draud ieslīgt tādā fāzē, kuru pēc tam būs grūti atgriezt atpakaļ," viņš skaidro.

Kreditēšanas pieaugumu prognozē nākamgad

Nākamgad gan Centrālās bankas, gan Finanšu ministrijas analītiķi prognozē, ka tautsaimniecības izaugsme paātrināsies. Šīs prognozes balstās uz to, ka atkopsies eirozona; ja arī šogad būs kāds kritums, piemēram, būvniecībā vai pārvadājumu sektorā, tad nākamgad šajās nozarēs izaugsme varētu būt straujāka, tādējādi arī Latvijas tautsaimniecības kopējā izaugsme būs straujāka.

Pašlaik gan Latvijā agrāk izsniegto kredītu atmaksa joprojām pārsniedz jauno kredītu izsniegšanu. "Šķēre ar katru mēnesi samazinās," par jauno un iepriekš izsniegto kredītu apjoma ievērojamo atšķirību saka Rimšēvičs. "Ja šī tendence noturēsies, tad varbūt nākamā gada beigās mēs varētu sākt redzēt īstu kreditēšanas pieaugumu."

Statistika vēl neliecina par krīzi būvniecībā, tomēr esot jāsagaida gada beigas, kad varēs spriest par situāciju šajā nozarē un tās ietekmi uz tautsaimniecību. "Mūsu uzņēmēji ir pārorientējušies uz jauniem tirgiem Ķīnā, bijušajās PSRS valstīs, straujāk pieaug arī pati eirozonas ekonomika, kā rezultātā mūsu produkciju pērk vairāk, līdz ar to mūsu cilvēki var [ar to] rēķināties un ražot vairāk," skaidro Rimšēvičs. Šiem uzņēmējiem attīstībai nepieciešami līdzekļi un aizdevumi, tādēļ jaunizsniegto kredītu apjoms aug. Tomēr pastāv arī neziņa, vai šī tendence saglabāsies ilgi, vai netiks pieņemtas vēl kādas ekonomikas sankcijas, kas notiks ar budžetu un fiskālo politiku un vai vēl vairāk netiks mainīti nodokļi, norāda LB vadītājs.

"Kuri no šiem faktoriem ņems virsroku, šobrīd ir grūti pateikt. Tādēļ vēljovairāk mums jābūt tālredzīgiem, piesardzīgiem un jāatceras tās kļūdas, ko mēs pieļāvām pirms desmit gadiem, " viņš atzīst.

Lai gan LB vadītājs uzsver, ka zivju produktu eksporta aizliegums uz Krieviju individuāli uzņēmumiem un to darbiniekiem var izrādīties ļoti nepatīkams, tomēr kopumā valsts ekonomikai šīs sankcijas pagaidām būtisku iespaidu neatstās.

Rimšēviča vērtējumā tas, ka aģentūras "Standard&Poor's" un "Fitch" pagājušajā mēnesī nepaaugstināja Latvijas kredītreitingu, skaidrojams ar vairākiem faktoriem - gan ģeopolitisko neskaidrību, gan ekonomikas izaugsmes tempu kaimiņvalstīs, gan iekšējām diskusijām saistībā ar nākamā gada budžetu, kas radot sajūtu, ka Latvija "varētu novirzīties no stingrās fiskālās politikas kursa".

"Latvija šobrīd ir diezgan komfortablā situācijā, Latvijai nedraud nekas pēkšņs, tomēr nav pamata pašapmierinātībai, lai gulētu uz lauriem," atzīst Rimšēvičs, norādot, ka pasaulē situācija gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā ir sarežģīta.