Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) iniciētā diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) ieviešanu, aicinot valdību un pašu FM ievērot spēkā esošās vienošanās nodokļu politikas jomā, portālu "Delfi" informēja LDDK sabiedrisko attiecību speciāliste Una Grenevica.
Organizācijas, kuru pārstāvji pirmdien, 15.jūnijā, bija pulcējušies kopīgā preses konferencē, norāda, ka viena no būtiskākajām problēmām piedāvātajā risinājumā ir tas, ka ikmēneša atalgojums strādājošajiem nepieaugtu - DNM apmēru no valsts strādājošie varētu atgūt tikai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam.
Otrkārt, piemērojot DNM, lielākie ieguvēji gan būtu strādājošie ar zemiem ienākumiem, bet bez apgādājamajiem, taču - palielinoties apgādājamo skaitam, šis papildu ieguvums proporcionāli samazinātos.
Turklāt aprēķini liecina, ka teorētiski lielākie ieguvēji būtu strādājošie, kuru bruto atalgojums ir līdz 400 eiro mēnesī, taču šādu atalgojumu saņem vien aptuveni 50 tūkstoši no kopumā 870 tūkstošiem strādājošo. Pieaugot atalgojumam, attiecīgi saruktu arī DNM apmērs.
"Ir virkne Latvijas valstij saistošu dokumentu, kas paredz darba nodokļu samazinājumu, tādējādi ceļot valsts konkurētspēju un uzlabojot Latvijas iedzīvotāju labklājību. Paredzamība un stabilitāte mums patlaban ir nepieciešama visvairāk, tādēļ rēķināmies, ka tiks pildītas uzņemtās saistības," uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. "Tai pašā laikā patlaban izskanējušās iniciatīvas par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu nekādā veidā nerisina abus problēmjautājumus - konkurētspēju un sociālās nevienlīdzības mazināšanu," norāda Meņģelsone.
"Daļai strādājošo darba samaksa pat samazināsies vai arī šo naudu viņi saņems tikai pēc pusotra gada. Tas ir sociāli netaisnīgi un tikai palielinās spriedzi sabiedrībā, neradot labumu cilvēkiem, kuriem tas tiešām būtu vajadzīgs," savu viedokli pauž LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. "Tāpat mēs, līdzīgi kolēģiem no darba devēju organizācijām uzskatām, ka nepieciešams samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, un esam gatavi par to turpināt diskusiju valdībā," pauž Krīgers.
"Ja atvieglojumus par apgādājamiem turpmāk piemērotu tikai par bērniem, nevis nestrādājošiem pieaugušajiem, tad budžeta efekts būtu 34 miljoni eiro, jo kopumā Latvijā ir 75 tūkstoši cilvēku, kuru atgriešanos darba tirgū vajadzētu veicināt, lai viņi paši spētu nomaksāt nodokļus. Turpretī, ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu, tas nemazinātu sociālo nevienlīdzību, kā arī radītu valstij 41 miljona eiro negatīvu fiskālo efektu." Uzskata LTRK viceprezidente Lienīte Caune.
Vislielākā nabadzības riska grupa sabiedrībā ir ģimene ar vairākiem bērniem, jo finansiālā slodze uz strādājošajiem mājsaimniecībā pieaug. Ja iespējamais finansiālais ieguvums sarūk, pieaugot apgādājamo skaitam, tas nepalīdz mazināt sociālo nevienlīdzību.
Visas trīs organizācijas aicina valdību izstrādāt konkrētu plānu atvieglojumu par apgādājamajiem pilnveidošanai, lai šādā veidā uzlabotu ģimeņu ar vairākiem bērniem finansiālo situāciju.
Kā norādīts LDDK paziņojumā, šonedēļ paredzēta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā tiks skatīts arī jautājums par jaunas apakšpadomes izveidi budžeta un nodokļu politikas jautājumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
